Likumprojektā ir paredzēts ar visiem valsts pārvaldē strādājošajiem nodibināt dienesta attiecības, kas nozīmē, ka uz darbiniekiem vairs neattieksies Darba likumā noteiktās normas. Vienlaikus likumprojektā nav precīzi nodefinēts, uz kuriem darbiniekiem tieši attieksies šīs pārmaiņas. Vēl likumprojektā ticis samazināts maksimālais slimošanas laiks, kura laikā nedrīkst uzteikt darbu, un pārbaudes laiks pagarināts līdz sešiem mēnešiem.

Šobrīd valsts pārvaldē strādā gandrīz 19 000 darbinieku, un LBAS neredz pamatojumu topošā Valsts dienesta likuma iecerei pēc būtības - kā tas padarīs valsts pārvaldi efektīvāku.

LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča: „Šis likumprojekts rada nevienlīdzīgus nosacījumus valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem, jo – vai tad, piemēram, valsts muzeja un pašvaldības muzeja darbinieku atbildība ir atšķirīga?”

LBAS jurists Kaspars Rācenājs: „Padarot darbiniekus par valsts dienestā nodarbinātajiem, tiek izslēgta vienošanās starp darbinieku un darba devēju. Pēc būtības šeit ir valsts uzstādīts diktāts, un visas izmaiņas tiks noteiktas atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un rīkojumiem. Likumprojektā vispār nav iekļauta sadaļa par darbinieku pārstāvības tiesisko regulējumu, kas liek domāt, ka ar šo likumprojektu valsts pārvaldē vēlas ierobežot darbinieku pārstāvju tiesības slēgt darba koplīgumus.”

LBAS vēlas, lai par to, kādas ir darbinieku pārstāvju tiesības un pienākumi, Valsts dienesta likumā būtu atsauce uz Darba likumu vai arī tas būtu tieši iekļauts Valsts dienesta likumā.

Darba likuma 110.pantā ir noteikts, ka darba uzteikums darbiniekam - arodbiedrības biedram ir jāsaskaņo ar arodbiedrību. Taču Valsts dienesta likums šādu pienākumu neparedz.

LBAS Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte Nataļja Mickeviča: „Vairākas normas likumprojektā norāda uz arodbiedrību tiesību ierobežošanu, jo Latvija ir ratificējusi Starptautiskās darba organizācijas (SDO) konvencijas, kas paredz nodrošināt arī valsts pārvaldes darbiniekiem apvienošanās brīvību, tiesības slēgt koplīgumus un, protams, aizsardzību pret diskrimināciju. Ja valsts negrib paredzēt saskaņošanu ar arodbiedrību atlaišanas gadījumā, tad ir jābūt noteiktam mehānismam, kā arodbiedrība var iesaistīties savu biedru aizsardzībā. Arodbiedrību pārstāvjiem ir jābūt tiesībām konsultēties, sarunāties – piemēram, arī iesaistīties disciplinārlietu izmeklēšanā.”

Tāpat Darba likums nosaka, ka darbiniekam pieļaujamais slimošanas laiks, kura laikā nedrīkst uzteikt darbu, ir 6 mēneši pēc kārtas vai 1 gads 3 gadu periodā. Taču Valsts dienesta likumā tas tiek krietni saīsināts - 4 mēneši pēc kārtas vai 6 mēneši 1 gada periodā. LBAS eksperti šādu tiesību samazinājumu vērtē kā ļoti skarbu. Turklāt LBAS pauž bažas par to, kādas šim likumam būs sociāli ekonomiskās sekas un kas notiks ar darbiniekiem, kas neatbildīs jaunajiem kritērijiem, jo tie paredz ierobežojumus arī pensionēšanās vecumu sasniegušajiem darbiniekiem.