17. Februāris 2014 12:37
Jaunumi
Ārlietu ministrs pauž bažas par Krimināllikuma grozījumu projekta atbilstību cilvēktiesībām
4

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai, kurā pauž bažas, ka pagājušonedēļ komisijā galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Krimināllikumā neatbilst Satversmei un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai.

Savā vēstulē E.Rinkēvičs norāda, ka piedāvātā Krimināllikuma redakcija, kas paredz sodīt arī ar brīvības atņemšanu par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu, ir pārāk neskaidra un tālejoša, un saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencijas) 10.pantu - arī vārda brīvību ierobežojoša.

„Vārda brīvība sevī ietver tiesības paust ne tikai tādus viedokļus, kas sabiedrībai ir tīkami, bet arī tādus, kas aizskar, šokē un satrauc. Saskaņā ar līdzšinējo Tiesas judikatūru izteikumi, kurus vārda brīvība neaizsargā, ir aicinājumi uz vardarbību, holokausta noliegšana un rasu un etniskā naida kurināšana,” vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai atgādina E.Rinkēvičs.

„Tas savukārt nozīmē, ka sods par publiskiem izteikumiem, jo īpaši kriminālsods – brīvības atņemšana – ir valsts noteikts vārda brīvības ierobežojums,” raksta ārlietu ministrs.

Ministrs nenoliedz, ka vārda brīvība nav absolūta un valstis ir tiesīgas šādus ierobežojumus noteikt, ja vien tie atbilst Konvencijas 10.panta otrās daļas prasībām, proti, šiem ierobežojumiem jānotiek saskaņā ar likumu, turklāt svarīga ir arī likuma kvalitāte, tiem jābūt nepieciešamiem leģitīma mērķa sasniegšanai un samērīgiem ar sasniedzamo mērķi. Ierobežojums, kas neatbilst kaut vienai no šīm prasībām, ir uzskatāms par vārda brīvības ierobežošanu.

Vēstulē Juridiskajai komisijai ārlietu ministrs uzskaita virkni iemeslu, kāpēc uzskata, ka piedāvātā Krimināllikuma normas redakcija neatbilst ECT judikatūrā definētajām prasībām.

Piemēram, piedāvātās Krimināllikuma redakcijas pantā minētie jēdzieni - „attaisnošana”, „agresijas attaisnošana”, „ļaunprātīga apšaubīšana”, kā arī „aizvainojoša apšaubīšana”, ir dažādi interpretējami.

Tāpat ministrs uzskata, ka nav arī skaidri definēts leģitīmais mērķis, kāds tiks sasniegts ar vārda brīvības ierobežošanu, un ir pamatotas bažas, ka šis ierobežojums nav samērīgs ar sasniedzamo mērķi. Saskaņā ar Konvencijas 10.pantu vārda brīvības ierobežojumi ir pieļaujami, ja to mērķis ir aizsargāt valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļaut nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargāt veselību vai tikumību, aizsargāt citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļaut konfidenciālas informācijas izpaušanu vai saglabāt tiesu varas autoritāti un objektivitāti.

„Tas nozīmē, ka Latvijai jāspēj atklāt, kā vairāk nekā 20 gadus pēc tās neatkarības atjaunošanas to patiesi apdraud piedāvātajos Krimināllikuma grozījumos minētie izteikumi,” pauž ārlietu ministrs E.Rinkēvičs.

Vēstules nobeigumā ministrs atgādina, ka tiesa savā praksē vairākkārt ir norādījusi, ka ierobežojums, kas senāk varēja tikt uzskatīts par atbilstošu Konvencijai, laika gaitā var zaudēt savu pamatojumu.
 

 
 
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
mazgudrais
18. Februāris 2014 / 08:42
0
ATBILDĒT
jā, taisnība ER, nevar tak vienos svaros likt izredzētās tautas ciešanas ar neizredzētas tautas ciešanām, tas būs pretrunā ne vien ar tiesību principiem, bet arī ar veselo saprātu
Omļašs Seskis
17. Februāris 2014 / 17:39
0
ATBILDĒT
Par mestru Folkvīna un Feihtvangenes Konrāda slavināšanu,
Aleksandra Kurbska veiktās karadarbības atbalstīšanu un Ērģemes kaujas pieminēšanu,
Saules kaujas, Garozas kaujas un Tērvetes kaujas rezultātu pārskatīšanu,
Durbes kaujas dalībnieku proporcionālā sastāva pārvērtēšanu
vainīgā persona
tiek nosūtīta piedalīties visās minētajās kaujās.
Viktors
17. Februāris 2014 / 15:57
3
ATBILDĒT
Nekad neesmu bijis E. Rinkēviča cienītājs, bet šis viņa solis mani ļoti pozitīvi pārsteidza! Visu cieņu! Es jau saistībā ar šo "brīnumjurista" Bordāna ierosinājumu rakstīju, ka nav saprotami kritēriji, pēc kuriem varēs nodalīt viedokļa publisku paušanu (uz ko katram ir tiesības) no krimināli sodāmas darbības? Šajā ziņā jaunievedums atgādināja PSRS laiku politiku, kad vismaz publisku nosodījumu ja ne kriminālatbildību pelnīja ikviens, kurš atļāvās apšaubīt PSRS "nelabprātīgo" izveidošanu vai Kompartijas kā vienīgās partijas politikas 100% pareizumu.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 269 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties