Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 18.februārī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz noteikt jaunu procesuālo kārtību, kā tiesā tiek izskatītas pārsūdzētās civilprasības, kurās prasījuma summa nepārsniedz 2100 eiro.
Šādas pārsūdzības no 1.aprīļa plānots skatīt apgabaltiesā apelācijas kārtībā, piemērojot procedūru, kas ļaus paātrināt lietu izskatīšanu un atsijāt nepamatotās sūdzības.
„Jaunā kārtība ir vēl viens solis procesuālās ekonomijas virzienā, kas palīdzēs izskaust Latvijā raksturīgo „tiesāšanos tiesāšanās pēc” un tādējādi taupīt tiesu resursus. Apgabaltiesas skatīs tikai tās lietas, kurās būs saskatāmas pirmās instances kļūdas. Tas būs liels ietaupījums, zinot, cik būtisku tiesu darba daļu veido tieši maza apmēra prasības,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Kā komisijas sēdē norādīja Tieslietu ministrijas pārstāvji, pirmās instances tiesas gadā izskata 12 – 14 tūkstošus maza apmēra prasību, kas veido gandrīz ceturto daļu no rajona (pilsētas) tiesās izskatāmajām lietām. Apelācijas kārtībā vidēji tiek pārsūdzēta desmitā daļa lietu, tādējādi apgabaltiesas gadā vidēji papildus saņems vairāk nekā 1000 maza apmēra civilprasības. Vienlaikus tiks atslogota Augstākā tiesa, kas šādas lietas patlaban skata kasācijas kārtībā.
Ņemot vērā ārvalstu pieredzi maza apmēra prasību iztiesāšanā, ar likuma grozījumiem plānots ieviest tā dēvētās „apelācijas atļaujas”, pieļaujot apelācijas tiesvedību tikai noteiktos gadījumos un procesuālās ekonomijas nolūkā paredzot minētās lietas pamatā izskatīt rakstveida procesā.
Apelācijas tiesvedību varēs ierosināt tikai tad, ja apelācijas tiesas tiesnesis uzskatīs, ka pirmās instances tiesa būs nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo vai procesuālo normu vai nepareizi konstatējusi faktus, nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas. Piedāvātā procesuālā kārtība paredz, ka apelācijas instancei lēmums par apelācijas tiesvedības ierosināšanu jāizlemj 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.
Tiesnesim individuāli vērtējot, vai ir pamats attiecīgās lietas izskatīšanai apelācijas kārtībā, nodrošinās gan iesniedzēja tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu, gan palīdzēs efektivizēt un paātrināt maza apmēra lietu iztiesāšanu un mazināt apgabaltiesu noslodzi, norāda likumprojekta izstrādātāji Tieslietu ministrijā.
Ja tiesa atteiksies ierosināt apelācijas tiesvedību, sūdzības iesniedzējam tiks atmaksāti 50 procenti no iemaksātās valsts nodevas summas, tādējādi paredzot saprātīgu ieturējumu par tiesas resursu izmantošanu.
Saeimā 2013.gada 19.cecembrī pieņemtie Civiprocesa likuma grozījumi nosaka, ka, sākot no 2014.gada 1.aprīļa, tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām pārsūdzams apelācijas, nevis kasācijas kārtībā.
Grozījumi Civilprocesa likumā atbalstīti Tiesu politikas apakškomisijā un guvuši arī Tieslietu padomes atbalstu. Lai likuma izmaiņas varētu stāties spēkā 1.aprīlī, Juridiskā komisija lūgs Saeimu tos skatīt steidzamības kārtā divos lasījumos.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.