Pētījuma "Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu bērnu tiesību jomā analīze" ietvaros analizējot ECT nolēmumus, tika likts uzsvars uz lietas faktiskajiem apstākļiem, būtiskākajiem ECT novērtējumiem un secinājumiem, kā arī ECT praksē izveidotiem principiem.

Lielākā daļa izpētīto ECT nolēmumu (26) ir par tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi. Pētot lietas, kurās ir iespējami Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 8.panta pārkāpumi, tika skatīti tādi ANO Konvencijā par bērna tiesībām ietverti principi un tiesības kā bērna tiesību prioritāte, saskarsmes tiesības, tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos, patvaļīgas vai nelikumīgas iejaukšanās bērnu tiesību realizēšanā uz personisko dzīvi aizliegums, kā arī aizsardzība no visa veida vardarbības formām un tiesības uz pienācīgu dzīves līmeni.

Visvairāk lietu, kas ir saistītas ar tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi, ir par bērnu un vecāku saskarsmes tiesībām un viņu tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos. Izskatot šo lietu kategoriju, ECT vairākkārt atzinusi, ka tikai ārkārtas situācijas ļauj pilnīgi pārtraukt saskarsmi starp bērnu un vecākiem un iejaukšanās var tikt attaisnota, ja ir pamatota ar sevišķi svarīgiem apstākļiem, kuru mērķis ir bērna vislabāko interešu aizsardzība.

Ikvienam bērnam ir tiesības uz to, ka par viņu rūpējas viņa vecāki. Ja bērns ir nodots ārpusģimenes aprūpei, tas nenozīmē, ka ģimenes attiecības ir izbeigtas. Parasti bērna ievietošanai ārpusģimenes aprūpē ir jābūt ar pagaidu raksturu, kas jāpārtrauc uzreiz, līdz ko to pieļauj apstākļi. Kamēr bērns ir ievietots ārpusģimenes aprūpē, jāsper visi soļi, kas veicina ģimenes atkalapvienošanos.

Pirms bērnu izņemšanas no ģimenes, valstij ir pienākums uzmanīgi izvērtēt iespēju piemērot alternatīvus līdzekļus un šādu līdzekļu ietekmi uz vecākiem un bērniem.

Vecāku un bērnu savstarpējās klātbūtnes baudījums ir būtisks ģimenes dzīves elements. Savukārt, ja vecākiem un bērniem nav nodrošināta iespēja satikties, tas negatīvi ietekmē viņu attiecības un neveicina ģimenes atkalapvienošanos.

ECT praksē ir konstatēti iemesli, kuri paši par sevi neattaisno tāda līdzekļa piemērošanu kā bērna šķiršana no viņa bioloģiskiem vecākiem. Piemēram, ja bērns var tikt ievietots viņa attīstībai labvēlīgākā vidē; bērna vecākam ir garīgā vai intelektuālā rakstura traucējumi; ģimene piedzīvo ekonomiskās un sociālās grūtības, bet alternatīvie palīdzības līdzekļi netika sniegti; sadarbības trūkums no vecāku puses; ilgu laika periodu ģimenē pastāvēja briesmas, bet ir iespējams uzklausīt vecākus un apspriest alternatīvo līdzekļu nepieciešamību.

Svarīgi, lai bērna šķiršana no ģimenes būtu balstīta gan uz būtiskiem, gan uz pietiekamiem iemesliem; pamatota ar neatkarīgu ekspertu atzinumiem; tiktu uzklausīts bērna viedoklis; pirms bērna izņemšanas grūtībās nonākušai ģimenei tiktu sniegta finansiāla un sociāla palīdzība.

ECT daudzās lietās balstās uz iepriekš minētām atziņām, kas liecina par tās viennozīmīgu nostāju jautājumos, kas ir saistīti ar bērnu un vecāku saskarsmes tiesībām un viņu tiesībām uz ģimenes dzīvi.