Augstākā tiesa lietu kasācijas kārtībā izskatīja kopsēdē rakstveida procesā sakarā ar Saeimas Kancelejas kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu. Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Lieta tiesā tika ierosināta pēc AS „If P&C Insurance” pieteikuma par Saeimas Kancelejas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, kas izpaudusies kā iepirkuma līguma noslēgšana, neskatoties uz to, ka Iepirkumu uzraudzības birojā bija iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Proti, iepirkuma līgums noslēgts 8.30 no rīta nākamajā dienā pēc nogaidīšanas termiņa beigām, lai gan uz to brīdi Saeimas Kancelejā jau bija saņemta iepriekšējā dienā elektroniski nosūtīta, bet vēl neiereģistrēta pieteicējas sūdzība.

Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka apelācijas instances tiesa pareizi konstatējusi: pieteicēja AS „If P&C Insurance” apstrīdēšanas iesniegumu iesniegusi nogaidīšanas termiņā. Tiesa atzīst, ka pieteicēja varēja apstrīdēt pasūtītāja lēmumu, arī izmantojot faksu vai e-pasta ziņojumu. Tobrīd spēkā esošais regulējums bija jāpiemēro tā, lai sasniegtu maksimālu efektivitāti. Tiesas ieskatā, iestādei nebūtu jāatsakās izskatīt sūdzību tikai tādēļ vien, ka iztrūkst paraksta, bet atbilstoši labas pārvaldības principam jānoskaidro, vai apstrīdēšanas iesniegums ir patiess un saistošs tā autora gribas izteikums.

Augstākā tiesa spriedumā norādījusi: lai nogaidīšanas pienākums būtu efektīvs, tā izmantošana nevar būt formāla. Publisko iepirkumu likuma 83.panta trešā daļa noteica, ka Iepirkumu uzraudzības birojs informē pasūtītāju par to, ka birojam iesniegts apstrīdēšanas iesniegums. Birojam šāds pienākums ir jāizpilda nekavējoties, savukārt arī pasūtītājam ir pienākums pārbaudīt Iepirkumu uzraudzības birojā, vai pretendenti ir apstrīdējuši iepirkuma komisijas lēmumu un vai nepastāv šķēršļi līguma slēgšanai. Lai arī Publisko iepirkumu likums tiešā tekstā neparedzēja šādu pasūtītāja pienākumu, tas nenozīmē, ka šāds pienākums nepastāvēja.