„Komisija jau pērn atbildīgās iestādes aicināja stingrāk vērsties pret nelegālajiem televīzijas pakalpojumu sniedzējiem, taču šodien secinām, ka izšķiroši risinājumi šīs melnās ekonomikas daļas apkarošanai ir izpalikuši. Noteicoša loma kāda jautājuma virzībā var būt ministriem, un mēs, komisijas deputāti, esam gandarīti, ka iekšlietu ministrs sola rīkoties. Ministrs atbalsta komisijas deputātu izteikto priekšlikumu Iekšlietu ministrijā veidot darba grupu, kurā, nozares profesionāļiem strādājot kopā, tiks meklēti risinājumi nelegālās televīzijas ierobežošanai,” uzskata komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

„Nelegāla televīzijas pārraidīšana kropļo tirgu, rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus legālajiem televīzijas satura ražotājiem un izplatītājiem. Pēc nozares pērn sniegtajiem datiem, autortiesību īpašnieku zaudējumi sasniedz ap miljonu latu gadā, tiešie zaudējumi valstij neiekasētā pievienotās vērtības nodokļa dēļ un zaudējumi vietējā satura ražotājiem – arī pa miljonam latu gadā,” iezīmējot problēmas aktualitāti, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja.

Nelegālās maksas televīzijas pakalpojumi tiek izplatīti dažādās platformās – kabeļtelevīzijā, satelīttelevīzijā un internetā, un tos izmanto aptuveni 200 tūkstoši mājsaimniecību, deputātiem sacīja SIA „Lattelecom” pārstāvis Toms Meisītis. Pierādīt pārkāpumu par neatļautu televīzijas satura izplatīšanu administratīvajā lietvedībā cietušajiem prasa ļoti daudz laika un līdzekļu, turklāt procesu paildzina nepietiekamā tiesu prakse, tostarp zināšanu trūkums par tiesvedības dokumentu noformēšanu attiecībā uz pārkāpuma vietu un laiku, deputātus informēja AKKA/LAA pārstāve Ance Krastiņa.

Savukārt Krimināllikuma normu piemērošanu autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem par nelegāla televīzijas satura izplatīšanu ierobežo tas, ka jābūt konstatētam būtiskam kaitējumam – zaudējumiem virs 1600 eiro, taču katrs individuāls mājsaimniecību maksājums par šiem pakalpojumiem ir niecīgs, sacīja R.Kozlovskis, uzsverot, ka būtu pārskatāms nosacījums par būtiskā kaitējuma apmēru kā pamatu kriminālatbildībai.

Tāpat lietu uzsākšanā būtiska ir cietušo iesaiste, taču tiem kabeļtelevīziju operatoriem, kuriem ir tiesības izplatīt ārvalstu televīzijas kanālus, nereti ir ierobežotas tiesības pārstāvēt televīzijas kanālu īpašniekus kā cietušos, sacīja iekšlietu ministrs.

Vēršot uzmanību uz faktu, ka Latvija ir otrā valsts Eiropas Savienībā pēc internetā nelegāli lejupielādētā satura apjoma, komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis pauda viedokli, ka būtiska loma kibernoziegumos ir sabiedrības nihilismam, nelegālu audiovizuālā satura lejupielādēšanu virtuālā vidē neuzskatot ar zādzību.

Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis apliecināja, ka ar darba grupas sasaukšanu nevilcināsies un tās pirmā sēde plānota nākamnedēļ. Komisijas deputāti pauda gatavību pēc mēneša uzklausīt darba grupas ziņojumu.