Grozījumi dos iespēju atbildīgajām iestādēm stingrāk uzraudzīt komercprakses īstenotājus, kā arī likt šādas prakses pārkāpējiem apstiprināt rakstveida apņemšanos novērst pārkāpumus, tostarp atlīdzināt patērētājiem nodarītos zaudējumus.

Likums papildināts ar jaunu noteikumu par kaitējuma atlīdzināšanu personai, kurai negodīga komercprakse nodarījusi kādu kaitējumu. Turpmāk par šādiem gadījumiem persona būs tiesīga celt prasību tiesā.

Uzraudzības iestādes par negodīgas komercprakses īstenošanu turpmāk uzņēmējam varēs uzlikt naudas sodu līdz 100 tūkstošiem eiro atkarībā no izdarītā pārkāpuma.

Likuma grozījumi noteiks, ka uzraudzības iestāde par negodīgu komercpraksi varēs atslēgt negodīgā komersanta domēna vārdu internetā, kā arī līdz pārkāpumu novēršanai apturēt uzņēmuma darbību.

Tāpat uzraudzības iestādes varēs izvērtēt komercdarbības labas prakses kodeksu un paust par to rekomendējošu viedokli un ieteikumus.

Likumprojekta autori norāda, ka stingrāki noteikumi bija nepieciešami, lai atturētu komersantus no negodīgas komercprakses īstenošanas. Piemēram, efektīvai Patērētāju tiesību aizsardzības centra funkciju turpmākai veikšanai nepieciešams, lai iespējamie negodīgas komercprakses gadījumi tiktu izskatīti Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pašreizējais regulējums neparedz uzraudzības iestādei papildu efektīvas sankcijas, lai vērstos pret komercprakses īstenotāju, kurš nepilda iestādes pieņemto lēmumu un kurš rada būtisku kaitējumu patērētāju interesēm.

Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.