Likuma grozījumi paredz, ka priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā būs kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, vai kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Tāpat prioritāri būs jāizmeklē un jāiztiesā noziegumi pret nepilngadīgā tikumību vai dzimumneaizskaramību, kā arī ar vardarbību saistīti noziegumi pret personu, kura ir materiāli vai citādi atkarīga no varmākas.

Piedāvātās likuma izmaiņas arī nosaka: nepilngadīgā cietušā pratināšana jāveic, cik ātri vien iespējams, nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos, turklāt pratināšanu pēc iespējas jāveic vienam un tam pašam izmeklētājam. Izmeklētājs, kurš apguvis speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo, kriminālprocesa laikā bērna nopratināšanu varēs veikt bez psihologa vai pedagoga klātbūtnes.

Tāpat plānots noteikt, ka krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgā tikumību un dzimumneaizskaramību vienmēr ir jāizskata slēgtā tiesas sēdē. Grozījumi likumā izstrādāti saskaņā Eiropas direktīvu par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu.

Likumprojekts paredz vairākus uzlabojumus, lai pilnveidotu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu regulējumu un novērstu cilvēktiesību pārkāpumu riskus. Tā likumā plānots noteikt, ka personas piedalīšanās ar tai piemērojamo procesuālo piespiedu līdzekli saistīto jautājumu izlemšanā ir obligāta.

Likumā turpmāk plānots noteikt termiņu, uz kādu personu var ievietot ārstniecības iestādē, lai konstatētu, cik nopietni ir personas psihiskie traucējumi, kas tai radušies pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. Ārstniecības iestādei atzinums jāsniedz, tiklīdz iespējams konstatēt atlabšanu vai to, ka personu nav iespējams izārstēt, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā.

Tāpat plānots noteikt sākotnējo termiņu, uz kādu personu var ievietot psihiatriskajā slimnīcā pirmstiesas procesā vai iztiesāšanas laikā, ja tā ir bīstama sabiedrībai. Piedāvātā likuma redakcija nosaka: šādos gadījumos personu psihiatriskajā slimnīcā var ievietot ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem, paredzot, ka šo termiņu izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa var pagarināt ne vairāk kā par sešiem mēnešiem vienā pagarinājumā.

Vēl viens Kriminālprocesa likuma pilnveidošanas aspekts skar juridiskām personām piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu regulējumu, piemēram, nosakot, kā var tikt slēgta vienošanās par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai.

Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbildīgajā Juridiskajā komisijā un Saeimā vēl jāskata trešajā, galīgajā lasījumā.