"Šāds piedāvājums risinātu jautājumu par VDK dokumentu publiskošanu, taču pirms tam šo materiālu zinātniskai un vispusīgai izpētei vajadzīgs valsts atbalsts. Tāpēc uz trešo lasījumu likumprojekts vēl būs jāpilnveido," uzsver Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

Izskatīšanai Saeimā otrajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" arī paredz, ka dokumentu zinātnisko izpēti varētu veikt līdz 2017.gada 31.maijam zinātnisko pētījumu un programmu ietvaros. Pēc tam šie dokumenti Ministru kabineta noteiktā kārtībā būs pieejami publiski.

Patlaban vairāki likumi paredz tiesību ierobežojumu bijušajiem VDK darbiniekiem vai informatoriem, un 26.marta komisijas sēdē deputāti atbalstīja ierosinājumu, kas paredz, ka Ministru kabinets ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem izvērtē, cik nepieciešami un pamatoti ir šie ierobežojumi.

Spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas noilguma termiņš beidzas 2014.gada 19.maijā. Tāpēc, lai nodrošinātu tiesisku pamatu vērtēt iespējamo sadarbību ar VDK, likumprojekts paredz par vēl 30 gadiem pagarināt termiņu, lai likumā noteiktā kārtībā būtu iespējams konstatēt kādas personas sadarbības faktu ar VDK padomju laikā.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"" otrajā un trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.