Augstākā tiesa atzinusi, ka apgabaltiesas secinājums, ka pieteicēja nav tikusi pakļauta mobingam, nav pietiekami pamatots. Līdz ar to apelācijas instances tiesai būs vēlreiz jāvērtē vairāki pieteicējas argumenti, kurus viņa norādījusi kā mobingu raksturojošus, piemēram: nav skaidrs, kāpēc pieteicēja tika pārcelta uz attālo dienesta vietu; nav pienācīgi noskaidrots, vai pretendente uz pieteicējai apsolīto amatu pati pieteicās konkursam, vai arī viņas kandidatūra tika ieteikta; nav saprotams, kāpēc pieteicējai atšķirībā no amatpersonām netika piešķirts apmaksāts mācību atvaļinājums; pieteicējai netika piešķirta krūšu nozīme, kura pienākas par priekšzīmīgu dienestu un pieciem nepārtrauktiem izdienas gadiem, kaut arī pieteicējai bija gan apbalvojumi par priekšzīmīgu dienestu, gan nepieciešamais izdienas stāžs; nav noskaidrots, kāpēc pieteicējai netika izmaksāta darba samaksa un citi argumenti.

Vienlaikus Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka mobings ir grūti identificējama un tikpat grūti pierādāma rīcība – it īpaši ņemot vērā, ka mobingu īstenojošās personas attieksme pret upuri pati par sevi var nebūt prettiesiska. Prettiesisks ir šīs rīcības mērķis padarīt upura atrašanos konkrētajā vietā par neciešamu. Tāpēc, kā pamatoti uzsvērusi pieteicēja, būtiska nozīme ir tieši rīcības mērķim.

Lietā ir šādi apstākļi: pieteicēja vērsās Valsts robežsardzē ar lūgumu atzīt par prettiesisku Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes faktisko rīcību, kā arī atlīdzināt kaitējumu. Ar Valsts robežsardzes 2008.gada 14.maija lēmumu pieteicējas lūgums tika daļēji apmierināts – iestāde nolēma atvainoties pieteicējai par atbildes nesniegšanu uz viņas iesniegumiem, kā arī veiktajam darbam atbilstošas samaksas neizmaksāšanu.

Pieteicēja iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par Valsts robežsardzes 2008.gada 14.maija lēmuma atcelšanu daļā un kaitējuma atlīdzināšanu. Pieteikumā norādīts, ka pieteicēja dienesta laikā ir tikusi ilgstoši pazemota.

Administratīvā rajona tiesa pieteikumu daļēji noraidīja un pārējā daļā izbeidza tiesvedību. Arī Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu daļēji noraidīja un atstāja negrozītu lēmumu par tiesvedības izbeigšanu. Augstākā tiesa, izskatot lietu 2012.gada 23.novembrī, atcēla apgabaltiesas spriedumu.

Izskatījusi lietu no jauna, apgabaltiesa ar 2013.gada 11.jūnija spriedumu noraidīja pieteikumu daļā par pieteicējas psiholoģisko iespaidošanu dienesta laikā; apmierināja pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 50 latu apmērā saistībā ar darba samaksas neizmaksāšanu. Pārējā daļā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja.