Tikšanās laikā vēstniece informēja ministri par šā gada 28.aprīlī Helsinkos, Somijā, plānoto ministru diskusiju par tiesiskuma iniciatīvu (Rule of Law). Pirms gada četru valstu – Somijas, Dānijas, Vācijas un Nīderlandes – ārlietu ministri aicināja Eiropas Komisijas prezidentu veidot jaunu Eiropas Savienības mehānismu, kas stiprinātu ES iestāžu, it īpaši Eiropas Komisijas, pilnvaras reaģēt uz pamatvērtību pārkāpumiem ES dalībvalstīs. P.Hamalainena arī pasniedza B.Brokai oficiālu ielūgumu piedalīties šajā diskusijā.

Savukārt 22.maijā Rīgā Somijas vēstniecība, Iekšlietu ministrija un Labklājības ministrija rīko starptautisku semināru, kura centrālā tēma – sieviešu tiesības un Eiropas Savienības likumdošanas ietvars attiecībā uz vardarbību pret sievietēm. B.Broka pastāstīja par nozīmīgajām izmaiņām Latvijas likumdošanā, kas skar jebkāda veida vardarbības ierobežošanu ģimenē, un puses bija vienisprātis, ka šajā jautājumā būtiski ir nodrošināt ne vien fizisku atbalstu, bet arī psiholoģisku palīdzību. To varētu īstenot atbilstoši apmācīti tiesu sistēmas darbinieki, tomēr saglabājot galveno uzstādījumu – ģimene ir pamatvērtība un jebkura iejaukšanās tajā ir rūpīgi izvērtējama.

Vēstnieci interesēja Latvijas politiskās aktualitātes – darbs ar Satversmes preambulas sagatavošanu un grozījumi Krimināllikumā, kas paredz sodu par okupācijas noliegšanu. Tieslietu ministre norādīja, ka koalīcijas partijas ir vienojušās par preambulas jeb ievaddaļas nepieciešamību un izstrādāto projektu pēc apspriešanas parlamenta Juridiskajā komisijā plānots skatīt Saeimas sēdē. Domājams, tā pieņemšana varētu notikt vēl šī gada laikā.

Savukārt, atbildot uz vēstnieces jautājumu par iecerētajiem grozījumiem Krimināllikumā, B.Broka uzvēra – gan nacistiskā režīma, gan padomju režīma okupācija bija līdzvērtīgas, tās nodarījušas neatgriezenisku ļaunumu mūsu valstij un tās iedzīvotājiem, tāpēc publiska tā noliegšana vai slavināšana Latvijā nav pieļaujama.