Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka Satversmes 78.pantā noteiktā prasība, ka iesniegtajam likuma vai Satversmes grozījuma projektam ir jābūt „pilnīgi izstrādātam” ietver sevī divus kritērijus.

Pirmais kritērijs ir, ka projektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc formas. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 70.panta pirmo daļu arī pilsoņu kopuma iesniegtajam likuma vai Satversmes grozījumu projektam jābūt noformētam likumprojekta veidā. Vienlaikus jāņem vērā, ka formālajām prasībām ir jābūt tikai tik augstām, lai izslēgtu tādus projektus, kuru piemērojamība formālu trūkumu dēļ nav iespējama (piemēram, projekts nav noformēts kā likumprojekts, projekta teksts saturiski ir nesaprotams, tekstā ir loģikas kļūdas u.tml.).

Otrais kritērijs ir, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc satura. Lai tiesību sistēma varētu funkcionēt, tā būtu efektīva un varētu tikt piemērota, tā nedrīkst būt pretrunīga. Tas nozīmē, ka likumam, pielietojot atzīto tiesību piemērošanas, it sevišķi interpretācijas metodoloģiju, ir jābūt piemērojamam, neradot pretrunu ar juridiskā spēka hierarhijā augstākām vai prioritāri piemērojamām tiesību normām.

Lietā ir tālākminētie apstākļi: ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu atteikts reģistrēt biedrības „Par latu, pret eiro” izstrādāto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (4.pantā). Likumprojekts paredzēja papildināt Latvijas Republikas Satversmes (Satversme) 4.pantu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā: „Latvijas nacionālās naudas vienība ir lats.” Centrālā vēlēšanu komisija atteica reģistrēt likumprojektu, norādot, ka tas nav pilnībā izstrādāts pēc satura. Proti, komisija norādīja, ka ierosinātie Satversmes grozījumi, ja stāsies spēkā, nonāks pretrunā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 119.pantā noteiktajām Latvijas starptautiskajām saistībām ieviest Eiropas Savienības dalībvalstu vienoto valūtu eiro, bet Satversmes grozījumu projektā nav norādīts, kā šo neatbilstību novērst.

Biedrība „Par latu, pret eiro” pārsūdzēja komisijas lēmumu, norādot, ka tautai ir tiesības grozīt Satversmi. Tautas nobalsošanā pieņemts Satversmes grozījums, pieteicējas ieskatā, nenozīmē, ka Latvijas nepilda savas starptautiskās saistības, bet nozīmē, ka Saeimai un Ministru kabinetam nepieciešamības gadījumā savas kompetences ietvaros un starptautiskajās tiesībās paredzētajā kārtībā jāveic darbības, lai nodrošinātu starptautisko līgumu grozīšanu atbilstoši tautas gribai. Tādējādi pieteicēja uzskata, ka likumprojekts ir tiktāl izstrādāts, ciktāl tam jābūt izstrādātam, un nav pamata atteikt tā reģistrāciju.