Eiropas Savienības Tiesā kā apelācijas instancē ierosināta lieta par Vispārējās tiesas spriedumu lietā. Lietā izskatīti MasterCard lēmumi, ar kuriem noteiktas daudzpusējas starpbanku komisijas maksas. Vispārējās tiesas sprieduma 139.–140.punktā izteikti apsvērumi par to, kā vērtējams pret konkurenci vērstais mērķis un pret konkurenci vērstās sekas. Šā jautājuma izspriešanai var būt nozīme konkrētās Augstākajā tiesā izskatāmās lietas izspriešanā.

Augstākajā tiesā izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai pieteicēju – AS „Swedbank”, AS „Akciju komercbanka „Baltikums””, VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka”, AS „Rietumu Banka”, AS „Trasta komercbanka”, AS „Baltic International Bank”, AS „DnB NORD Banka”, AS „LTB Bank”, AS „SEB banka”, AS „PrivatBank” un AS „Latvijas Krājbanka” – darbībās ir konstatējams Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma sastāvs. Minētā tiesību norma noteic, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem.

Konkurences padomes lēmumā atzīts, ka pārkāpums izpaužas tādējādi, ka bankas (pieteicējas) ir vienojušās par starpbanku komisijas maksu piemērošanas un apmaksas principu par karšu maksājumiem POS terminālos un internetā, kas ir konkurenci kavējoša, ierobežojoša un deformējoša darbība.