Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure uzskata, ka uz mūžu notiesātajiem dzīve cietumā jānodrošina pēc iespējas līdzvērtīgāka dzīvei brīvībā, saglabājot kontaktus ar ģimeni, jābūt piekļuvei masu informācijas līdzekļiem, lai nezustu saikne ar ārpasauli. "Notiesātajiem jāmāca atbildība par katru ikdienā pieņemtu lēmumu. Savukārt cietumu uzraugiem papildus uzraudzībai jākļūst gan par konsultantiem, starpniekiem un kontaktpersonām uz mūžu notiesātajiem. Ja darbinieks labāk pazīs notiesāto, mazāk būs nepatīkamu pārsteigumu," sacīja I.Spure. Rūpīgi jāvērtē arī riski, cik notiesātais ir bīstams sabiedrībai un citiem notiesātajiem. Seminārā tiks analizētas arī CPT rekomendācijas – nedalīt notiesātos ar mūža ieslodzījumu un notiesātos ar ilgstošiem termiņiem, integrācija ar pārējiem ieslodzītajiem, soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē esošo uz mūžu notiesāto iesaistīšana resocializācijas pasākumos ārpus kameras.

Par uzturēšanas apstākļiem uz mūžu notiesātajiem savā pieredzē dalīsies Daugavgrīvas, Jelgavas un Iļģuciema cietumu priekšnieki. Savukārt par ilgstošas izolācijas ietekmi uz mūžu notiesāto personu fiziskā, psihiskā un psiholoģiskā stāvokļa izmaiņām seminārā runās Daugavgrīvas un Jelgavas cietumu psihologi. Atrodoties ilgstošā izolācijā (kamerās) no apkārtējās sabiedrības, ieslodzītie tiek pakļauti dažādu faktoru ietekmei. Piemēram, ieslodzītajiem ir ierobežota kustību aktivitāte, kas veicina trauksmainību, depresiju, miegainību. Tas, ka nav iespējas kontaktēties ar citiem cilvēkiem vai arī saskarsme ir ar strikti ierobežotu cilvēku loku, rada nelabvēlīgas sekas – apkārtējie notikumi tiek uztverti ļoti saasināti, nespēja secīgi apdomāt dažādas situācijas, tendence uz agresiju, apātiju, nevēlēšanos kaut ko darīt. Psihologi uzsver, ka socializācija un resocializācija – uzvedības modeļu, sociālo normu, vērtību apgūšanas process – norit grupā, kolektīvā, nevis izolācijā. Ja pret cilvēku neizturēties ar cieņu, viņš nevarēs cienīt citus.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes vecākā inspektore psiholoģe Ilze Ušacka ir pārliecināta, lai darbs ieslodzījumu vietās būtu efektīvs un jēgpilns, jā pievērš nopietna uzmanība ieslodzījuma vietu darbinieku profesionālai apmācībai. "Tas nozīmē, ka darbiniekiem ir nepieciešamas jaunas zināšanas, jauns skatījums uz dažādu problēmu risināšanu, viņam jābūt radošam, tanī pašā laikā, ievērojot personīgo un profesionālo ētiku," uzsver I.Ušacka. Ieslodzījuma vietu darbiniekiem savā profesionālajā darbībā nākas saskarties ar ilgtermiņa stresa situācijām, kas veicina profesionālo izdegšanu. Ilgstoši iedarbojoties stresa faktoriem, darbiniekiem var rasties pārmaiņas uzvedībā, izjūtās, domāšanā, veselībā. Līdz ar to darbiniekiem, kuri strādā ieslodzījuma vietās, ir jāprot ne tikai atpazīt, izprast un vadīt savas emocijas, bet arī klienta. "Darbiniekiem ir jāprot atrast balansu starp savām vērtībām un otra cilvēka vērtībām. Jo tieši vērtības ir tās, kuras rada konfliktus – gan iekšējus, gan ārējus. Jāspēj izprast un nošķirt ieslodzītā personību no viņa uzvedības. Nevaram aizmirst par darbinieku kā personību, kā cilvēku, kuram arī nepieciešams atbalsts un sapratne, jo viņi veic ļoti atbildīgu un nopietnu darbu visas sabiedrības interesēs," sacīja I.Ušacka.

Semināra laikā darbinieki tiks informēti kā sevi pasargāt no profesionālās izdegšanas, tiks iepazītas stresa pārvarēšanas metodes un konfliktsituāciju savlaicīga novēršana. Savukārt diskusijās tiks skaidrotas šā brīža problēmas, ar kurām saskaras darbinieki strādājot ar uz mūžu notiesātajiem.

Latvijas ieslodzījuma vietās izcieš sodu 52 personas, kuras notiesātas ar mūža ieslodzījumu, bet 11 personām spriedums vēl nav stājies likumīgā spēkā. Likumdošana pieļauj uz mūžu notiesāto personu atbrīvošanu no ieslodzījuma. Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var rosināt, kad notiesātais, kuram piespriests mūža ieslodzījums, izcietis 25 gadus no brīvības atņemšanas soda.