„Šodien lēmām likumprojektu virzīt tālāk Saeimā, taču, iepazīstoties ar piedāvāto risinājumu, ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Tāpēc likumprojekta otrajam lasījumam rosināsim noteikt pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai būtu iespēja diskutēt par visām neskaidrībām. Piemēram, vai iespēju maksāt mazāku sodu plānots attiecināt uz visiem administratīvajiem pārkāpumiem, vai nepastāv korupcijas risks, kas un kā pieņems lēmumu par soda naudas samazināšanu, un vai sodu piemērotāju kvalifikācija ļaus objektīvi izvērtēt katru pārkāpumu,” uzsvēra Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

Savukārt deputāte Irina Cvetkova komisijas sēdē rosināja apsvērt iespēju noteikt konkrētu summu, līdz kādai varētu piedāvāt slēgt vienošanos, kā arī vērtēt, vai iespēju slēgt šādu vienošanos par soda naudas samazināšanu attiecināt uz pilnīgi visiem administratīvajiem pārkāpumiem. „Vai pārkāpējs pats arī varēs ierosināt, piemēram, ceļu policistam, ka vēlētos maksāt mazāku sodu, jo atzīst savu vainu un nožēlo izdarīto?” vaicāja I.Cvetkova.

Piedāvātās izmaiņas likumā paredz iespēju slēgt vienošanos starp soda uzlicēju un pārkāpēju. Vienošanās paredz, ka amatpersona samazina uzlikto sodu par 50 procentiem, bet pārkāpējs apņemas to apmaksāt īsākā termiņā – 10 darba dienu laikā. Tādējādi, ja uzliktais sods būs 50 eiro, noslēdzot vienošanos, pārkāpējam būs jāmaksā 25 eiro.

Ja pārkāpējs 10 darba dienu laikā nebūs samaksājis vienošanās ietvaros noteikto naudas sodu, no viņa piespiedu kārtā tiks piedzīts sākotnēji noteiktais naudas sods pilnā apmērā. Vienlaikus lēmums par soda uzlikšanu paliks nepārsūdzams.

Tai pašā laikā paredzēti vairāki gadījumi, kad vienošanos slēgt nebūs iespējams, piemēram, ja administratīvā pārkāpuma lietā ir cietušais, ir apstākļi, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, vai arī vēl nav pagājis gads kopš iepriekšējās vienošanās.

Gadā vidēji tiek sastādīti ap 600 tūkstošiem administratīvo protokolu, un līdzšinējā administratīvo sodu sistēma ir bijusi neefektīva, jo apmaksāti tiek tikai ap 40 procentiem no visiem uzliktajiem sodiem. Līdzekļu piedziņa nav efektīva, jo pārkāpējiem pārsvarā ir nihilistiska attieksme pret soda izpildi un liela daļa cenšas novilcināt soda nomaksu, pārsūdzot pieņemtos lēmumus un tiesājoties gadiem, likumprojekta iesniedzēju vārdā uzsvēra Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina. Likuma grozījumi rosināti, lai ieviestu pasākumus, kas motivētu pārkāpējus brīvprātīgi samaksāt piemērotos naudas sodus.