„Kā norādīja gan Saeimas Juridiskais birojs, gan Tieslietu ministrijas pārstāvji, šis punkts ir pretrunā ar Eiropas Savienības līgumu, jo šim nosacījumam atbilst tikai viena ES dalībvalsts. Ir skaidrs, ka šāda likuma normas pieņemšana izraisīs ES tiesvedību, kuru Latvija zaudēs, un rezultātā nāksies maksāt soda naudu. Skaidri apzinoties sekas, Tieslietu ministrijas pārstāvji tomēr komisijas sēdē aicināja uz apzinātu ES līgumu pārkāpšanu,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs J.Ozoliņš.

Komisijas priekšsēdētājs trešdienas sēdē norādīja, ka pirmo reizi kopš Latvijas pievienošanās ES likumdošanas procesā no galvenās valsts tiesiskuma institūcijas puses tiek izdarīts publisks aicinājums pārkāpt starptautiskos līgumus. Lai pārliecinātos, vai Latvijas kā valsts tiesiskuma principi joprojām ir spēkā un attiecas uz absolūti visiem topošajiem likumiem, kā arī to, ka valsts negrasās apzināti pārkāpt starptautiskās saistības un izpelnīties soda sankcijas, uz nākamo sēdi ir aicināta tieslietu ministre Baiba Broka.

„Kā Tautsaimniecības komisijas vadītājs viennozīmīgi atbalstu pieeju, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir jācenšas maksimāli saglabāt Latvijas iedzīvotāju īpašumā. Tāpēc šis likums prasa īpašu vērību no likumdevēja puses – juridiskajam formulējumam ir jābūt izstrādātam tā, lai to nevarētu sagrozīt pretēji Latvijas iedzīvotāju interesēm. Tomēr juridiski korektu formulējumu vietā šodienas komisijas sēdē izskanēja absurdi aicinājumi uz otro lasījumu papildināt likumu ar pantu, kas Latvijai nozīmē garantētas sankcijas no ES puses,” sacīja J.Ozoliņš.

„Būtiskākais jautājums – vai ir pieņemami apzināti pārkāpt starptautisku līgumu, izstrādājot nacionālos likumus,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs, norādot, ka ir nepieciešams šīs situācijas vērtējums no tieslietu ministres kā valsts augstākās atbildīgās personas par likumu normu izstrādi un ievērošanu.