„Šāds piedāvājums risinātu jautājumu par VDK dokumentu publiskošanu, taču pirms tam šo materiālu zinātniskai un vispusīgai izpētei vajadzīgs valsts atbalsts. Tāpēc uz trešo lasījumu likumprojekts vēl būs jāpilnveido,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

Saeimā 3.aprīlī otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” arī paredz, ka dokumentu izpēti jāveic līdz 2017.gada 31.maijam zinātnisko pētījumu un programmu ietvaros. Pēc tam šie dokumenti Ministru kabineta noteiktā kārtībā būs pieejami publiski.

Patlaban vairāki likumi paredz tiesību ierobežojumu bijušajiem VDK darbiniekiem vai informatoriem, un likuma grozījumi paredz Ministru kabinetam pienākumu turpmāk ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem izvērtēt, cik nepieciešami un pamatoti ir šie ierobežojumi.

Spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas noilguma termiņš beidzas šogad. Tāpēc, lai nodrošinātu tiesisku pamatu vērtēt iespējamo sadarbību ar VDK, likumprojekts paredz par vēl 30 gadiem pagarināt termiņu, lai likumā noteiktā kārtībā būtu iespējams konstatēt kādas personas sadarbības faktu ar VDK padomju laikā.

Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” Saeimai vēl jālemj trešajā lasījumā.