Civillietu departaments norādījis, ka iepriekš izteiktā atziņa, ka atlaišanas pabalsts neietilpst darba samaksā, neatbilst Darba likuma 59.pantā definētajam darba samaksas un Eiropas Kopienas līguma 141.pantā noteiktajam atalgojuma jēdzienam (Sk. Eiropas Kopienu Tiesas 1990.gada 17.maija spriedumu lietā C-262/88; 2004.gada 8.jūnija spriedumu lietā C-220/02; 2008.gada 1.aprīļa spriedumu lietā C-267), un no šāda iztulkojuma atkāpjas.

Darbiniekam izmaksātajām summām, kas kvalificējamas kā darba samaksa, ir īpašs statuss un tās nav pielīdzināmas jebkurai naudas samaksai civiltiesiskajās attiecībās. Tādējādi Darba likuma 78.pants pret attiecīgajām Civillikuma normām ir atzīstams par speciālo tiesību normu. Darba devēja nepamatoti ar atlaišanas pabalstu izmaksātās summas var atprasīt tikai Darba likuma 78.pantā noteiktajos gadījumos.