Starptautiskās Krimināltiesas prezidents Sans Hjuņs Suns (Sang-Hyun Song) un reģistrāts Hermans fon Hebels (Herman Von Hebel) pauda patiesu apbrīnu, ka teritoriāli un iedzīvotāju skaita ziņā tik maza valsts kā Latvija spējusi nodrošināt divu savu pārstāvju dalību šajā tieslietu organizācijā– Starptautiskajā krimināltiesā strādā Anita Ušacka, savukārt bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir Starptautiskās krimināltiesas Cietušo trasta fonda valdes locekle.

Runājot par Krimināltiesas aktualitātēm, tās vadība aicināja Latvijas pusi izvērtēt vairākus starptautiskus līgumus, kas skar agresiju, Starptautiskās krimināltiesas notiesāto uzņemšanu soda izciešanai un liecinieku aizsardzības programmu. Sarunā arī tika uzsvērts, ka līgumi neuzliek to dalībvalstīm pienākumu to pildīt, bet tā ir iespēja iesaistīties un sniegt savu ieguldījumu Starptautiskās krimināltiesas veiksmīgai darbībai.

Tikšanās laikā ar Eurojust prezidenti Mišelu Koninsku (Michele Coninsx) un Latvijas pārstāvi Gunāru Bundzi puses pārrunāja Eiropas prokurora biroja izveidošanas iniciatīvu. Biroja kompetencē būtu smagu finanšu noziegumu izmeklēšana, īpašu uzmanību pievēršot to pārrobežu dimensijai. Dalībvalstīm šajā jautājumā ir atšķirīgi viedokļi, arī B.Broka norādīja uz starptautiskās sadarbības nozīmi šādu noziegumu izmeklēšanā, vienlaikus uzsverot, ka to, iespējams, var īstenot Eurojust. „Ne vienmēr problēmu atrisina jaunas institūcijas izveide, pie tam tā prasa finanšu ieguldījumu, kompetentu cilvēku piesaisti un gan nopietnu darbu, lai novērstu dublēšanos ar jau esošajām iestādēm. Pieļauju, ja Eurojust tiktu piesaistīts atbilstošs finansējums un profesionāļi, jauna institūcija nebūtu vajadzīga,” teica ministre.

Eurojust vadība un ministre atzinīgi novērtēja līdzšinējo sadarbību, kas Latvijai palīdzējusi vairāku svarīgu krimināllietu izmeklēšanā un pierādījumu iegūšanā. B.Broka uzaicināja M.Koninsku apmeklēt mūsu valsti un iepazīties ar Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu darbu, aktualitātēm krimināltiesību jomā, kā arī tikties ar Latvijas ģenerālprokuroru.

Vizītes laikā B.Broka apmeklēja arī Europol biroju un tikās ar tā vadību un Latvijas pārstāvjiem. Galvenais sarunu temats – narkotiku izplatības ierobežošana. Puses bija vienisprātis, ka lielākos draudus rada narkotisko vielu kontrabanda. Tās apmēri un īstenošana ļauj runāt par liela mēroga organizēto noziedzību, kas nepazīst valstu robežas, tāpēc šajā jautājumā valstīm būtu jāpaplašina sadarbība gan tiesībaizsardzības iestāžu, gan atbilstošu ekspertu un narkotisko vielu laboratoriju darbinieku un pētnieku līmenī.

Tiekoties ar Nīderlandes Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Fredriku Teivenu (Fredrik Teeven), tika pārrunāta abu valstu tiesiskā sadarbība, Eiropas Savienības un Latvijas aktualitātes, kā arī Latvijas gatavošanos Eiropas Savienības Padomes prezidentūrai 2015.gada pirmajā pusē. Ministre un F.Teivens apmainījās viedokļiem par jaunajām ES iniciatīvām datu aizsardzības un maksātnespējas jautājumos, kā arī vienojās, ka Latvijai būtu noderīga Nīderlandes pieredze ieslodzījumu vietu modernizācijas un ieslodzīto resocializācijas jomā.

Ministre pauž pārliecību, ka pārrunātie jautājumi un panāktās vienošanās nepaliks formālu sarunu līmenī – ar aktīvu Latvijas vēstniecības Nīderlandē atbalstu aktīvs darbs pie to ieviešanas tiks turpināts.