Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un administratīvo sodu samaksā ātrāk, maksā mazāk – šādu principu paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko ceturtdien, 10.aprīlī, Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā. Likuma izmaiņas paredz: ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 10 darba dienu laikā, tas tiks samazināts par 50 procentiem.
Piedāvātās izmaiņas likumā paredz iespēju slēgt vienošanos starp soda uzlicēju un pārkāpēju. Vienošanās paredz, ka amatpersona samazina uzlikto sodu par 50 procentiem, bet pārkāpējs apņemas to apmaksāt īsākā termiņā – 10 darba dienu laikā. Tādējādi, ja uzliktais sods būs 50 eiro, noslēdzot vienošanos, pārkāpējam būs jāmaksā 25 eiro.
Ja pārkāpējs 10 darba dienu laikā nebūs samaksājis vienošanās ietvaros noteikto naudas sodu, no viņa piespiedu kārtā tiks piedzīts sākotnēji noteiktais naudas sods pilnā apmērā. Lēmums par soda uzlikšanu nebūs pārsūdzams.
Vienlaikus paredzēti vairāki gadījumi, kad vienošanos slēgt nebūs iespējams, piemēram, ja administratīvā pārkāpuma lietā ir cietušais, ir apstākļi, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, vai arī vēl nav pagājis gads kopš iepriekšējās vienošanās.
Gadā vidēji tiek sastādīti ap 600 tūkstošiem administratīvo protokolu, un līdzšinējā administratīvo sodu sistēma ir bijusi neefektīva, jo apmaksāti tiek tikai ap 40 procentiem no visiem uzliktajiem sodiem. Līdzekļu piedziņa nav efektīva, jo pārkāpējiem pārsvarā ir nihilistiska attieksme pret soda izpildi un liela daļa cenšas novilcināt soda nomaksu, pārsūdzot pieņemtos lēmumus un tiesājoties gadiem, skaidro likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Likuma grozījumi rosināti, lai motivētu pārkāpējus brīvprātīgi samaksāt piemērotos naudas sodus.
Administratīvo pārkāpumu kodeksa izmaiņas otrajā un trešajā lasījumā vēl jāskata Juridiskajā komisijā un Saeimas sēdē.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.