Šos papildu labojumus EPPA rezolūcijas tekstā rosināja EPPA Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere un pastāvīgā pārstāve Lolita Čigāne, ceturtdien, 10.aprīlī, Francijas pilsētā Strasbūrā piedaloties EPPA sesijā.

„EPPA nevar būt vieta tikai skaistām runām par demokrātiju un cilvēktiesībām. Krievijas deputātiem, kuri nobalsojuši par atļauju Krievijas militārai agresijai Ukrainā, ir jāatņem EPPA balsstiesības un jāliedz dalība nozīmīgās EPPA struktūrās. Asambleju pārstāvēt var tikai tādi parlamentārieši, kuri bauda organizācijas uzticību, un Krievijas pārstāvji sevi ir diskvalificējuši,” uzrunājot asambleju, uzsvēra EPPA Latvijas delegācijas vadītāja I.Lībiņa-Egnere.

Krievijas delegācija, kaut iepriekš bija pieteikusies runāt šajās debatēs, sēdē nepiedalījās, kas deva pamatu vairākiem parlamentāriešiem norādīt uz Krievijas nevēlēšanos iesaistīties dialogā, informē I.Lībiņa-Egnere.

EPPA pieņemtais lēmums neaizliedz tiem Krievijas Federācijas delegācijas pārstāvjiem, kuri iekļauti ES „sankciju listē” arī jūnijā un septembra beigās apmeklēt EPPA sesijas, taču tas aizliedz Krievijas delegācijai piedalīties, piemēram, nākamajās EPPA ģenerālsekretāra vēlēšanās, skaidro Latvijas delegācijas vadītāja, piebilstot, ka EPPA ir rezervējusi tiesības anulēt Krievijas delegācijas autorizāciju, ja nenotiek situācijas deeskalācija un netiek veikti soļi, kas vērsti uz Krimas aneksijas atcelšanu.

EPPA vakar apturējusi KF balsstiesības šajā organizācijā, 145 delegātiem balsojot par, 21 pret un 22 atturoties.

EPPA ir viena no Eiropas Padomes lielākajām un redzamākajām institūcijām, kurā uz sesijām regulāri pulcējas Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentārieši. Padomes mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības, parlamentāro demokrātiju un tiesiskumu, panākt dalībvalstu sociālo un tiesisko standartu vienotību, veicināt izpratni par Eiropas identitāti, tās vērtībām, aptverot dažādu Eiropas tautu kultūras. Latvija par Eiropas Padomes dalībvalsti kļuva 1995.gadā.