Depozīta sistēma būtība ir šāda – persona, kura vēlas iesniegt sūdzību IUB par iepirkumu, kura līgumcena ir sākot no 5 miljoniem eiro, samaksā depozītu 0,05% apmērā no līgumcenas. Maksimālā depozīta summa būtu noteikta līdz 7000 eiro. Iemaksāto summu atmaksātu pilnībā, ja sūdzību IUB atzītu par pamatotu vai daļēji pamatotu.

Šāda priekšlikuma ieviešana publisko iepirkumu praksē radītu saprātīgu balansu starp uzvarētāja, sūdzētāja, kā arī sabiedrības interesēm kopumā, jo ļautu operatīvāks sasniegt kvalitatīvāku rezultātu. Arī darba grupā analizētā ES dalībvalstu prakse liecina, ka šāda sistēma darbojas arī citur.

Ivars Mēkons, Valsts kancelejas direktora palīgs starptautiskajos jautājumos un darba grupas vadītājs, uzsver: „Ir pamats uzskatīt, ka piedāvātais risinājums mazinās tā saukto ļaunprātīgo sūdzību iesniegšanu. Vērtējot skaitļos – pēdējos gados nepamatoto sūdzību skaits būtiski pieaug. Piemēram, 2012.gadā no 596 sūdzībām tikai 298 bija pamatotas, savukārt 2013.gadā no 567 sūdzībām – tikai 242.”

Gan nepamatoto sūdzību saturs, gan Publisko iepirkumu likumā paredzētais aizliegums sūdzības izskatīšanas laikā slēgt līgumu ar uzvarētāju kopumā rada pamatotas bažas, ka esošais mehānisms dod iespēju sūdzības iesniedzējam traucēt konkurentam realizēt uzvaru, uzskata I.Mēkons. „Turklāt esošā kārtība rada pamatotas bažas par tiesiskās paļāvības principa īstenošanu iepirkumos attiecībā uz uzvarētāju – uzņēmēju, kas paļāvies, ka, iesniedzot konkurētspējīgu piedāvājumu, gadījumā, ja tiks atzīts par uzvarētāju, tas varēs bez kavēšanās realizēt projektu, sniedzot labumu sabiedrībai,” norāda darba grupas vadītājs I.Mēkons.

Māris Logins, darba grupas loceklis un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāvis, uzskata: „Jaunās depozītu sistēmas ieviešana sekmētu publiskā iepirkuma procedūru norisi liela apjoma un stratēģiski nozīmīgu būvdarbu gadījumos, atturot pretendentus no nepamatotu sūdzību iesniegšanas. Lai gan šāda apjoma iepirkuma procedūru Latvijā nav pārāk daudz, tās parasti ir paaugstinātas sarežģītības lietas, kuru izskatīšana prasa ievērojamu IUB speciālistu resursu. Tāpēc plānots, ka depozītu sistēmas ieviešana vienlaikus varētu atslogot IUB kapacitāti. Jāatzīmē, ka šādas un līdzīgas depozītu sistēmas jau šobrīd darbojas vairākās ES dalībvalstīs.”

Risinājumu plānots īstenot Publisko iepirkumu likuma grozījumu veidā, kurā skaidri tiktu noteikti minētie aspekti. Darba grupa turpinās darbu pie konkrēto redakciju izstrādes, tai skaitā, nodrošinot atbilstību tiesiskās paļāvības principam, kas vairākkārt uzsvērts Satversmes tiesas spriedumos kā viens no galvenajiem principiem, kas jāievēro, uzliekot kādus pienākumus privātpersonām (šai gadījumā – finansiālais maksājums).

Minētajā darba grupā pie likuma grozījumiem strādā eksperti no Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī no nevalstiskā sektora – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un “Sabiedrības par atklātību – Delna".

Ar valdībā izskatāmo informatīvo ziņojumu „Par pasākumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai”, var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

Būtiskākie publisko iepirkumu sistēmas uzlabojumi aplūkojami infografikā par Publisko iepirkumu reformu.