„Gandrīz četrus gadus pēc tam, kad Eiropas Komisija iesniedza savu stratēģiju ES hartas īstenošanai, mēs esam sekmīgi pastiprinājuši pamattiesību kultūru ES iestādēs. Visi komisāri zvēr pie Pamattiesību hartas, mēs pārbaudām katru Eiropas tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu tā atbilstību hartai, un Eiropas un dalībvalstu tiesas savos spriedumos aizvien biežāk atsaucas uz hartu,” teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāre Viviāna Redinga. „Esmu gandarīta, ka harta tagad ir pilnīgi reāla, kalpojot kā patiess drošības tīkls mūsu pilsoņiem un kā kompass gan ES iestādēm, gan dalībvalstīm un to tiesām. Es varu iedomāties, ka dalībvalstu pilsoņi kādu dienu spēs tieši atsaukties uz hartu – arī tad, ja nepastāv viennozīmīga saikne ar ES tiesību aktiem. Hartai jākļūst par Eiropas Tiesību bilu (Bill of Rights).”

14.aprīlī publicētajā ziņojumā ir sniegts visaptverošs pārskats par to, kā iepriekšējā gadā Eiropas Savienībā ir sekmīgi īstenotas pamattiesības. Piemēram, tajā ir uzsvērti norādījumi, kurus Eiropas Savienības Tiesa ir sniegusi dalībvalstu tiesnešiem par hartas piemērojamību attiecībā uz ES tiesību aktu īstenošanu valsts līmenī (piemēram, plaši apspriestais Åkerberg Fransson spriedums 2013.gadā). Ziņojumā arī izklāstīts, kā ES iestādēm, ierosinot un pieņemot ES tiesību aktus, ir rūpīgi jāievēro hartā nodrošinātās tiesības, savukārt dalībvalstīm harta ir saistoša tikai tad, kad tās valsts līmenī īsteno ES politiku un tiesību aktus. Visbeidzot, ziņojumā ir sniegti piemēri gadījumiem, kuros ES hartā nodrošinātās pamattiesības ir bijušas svarīgas pārkāpumu izmeklēšanas procedūrās, ko Komisija ir uzsākusi pret dalībvalstīm.

Ziņojumā arī uzsvērts, ka pilsoņiem ir liela interese par pamattiesību jautājumiem, proti, sarakstē arEurope Direct kontaktcentriem pilsoņi 2013.gadā visbiežāk ir pievērsušies jautājumiem, kas saistīti ar brīvu pārvietošanos un uzturēšanos (48% no kopējā pieprasījumu skaita), patērētāju tiesībām (12%), tiesu iestāžu sadarbību (11%), jautājumiem saistībā ar pilsonību (10%), diskriminācijas novēršanu un sociālajām tiesībām (5%) un datu aizsardzību (4%).

Divi veidi, kā īstenot hartu

1. Komisijas veiktie pasākumi hartas nozīmīguma veicināšanai

ES kompetencē ietilpstošajās jomās Komisija var ierosināt ES tiesību aktus, ar kuriem tiek aizsargātas hartā noteiktās tiesības un principi.

Komisijas 2013.gadā iesniegto priekšlikumu piemēri:

• pieci tiesību aktu priekšlikumi ar nolūku stiprināt ES pilsoņu procesuālās garantijas kriminālprocesos (IP/13/1157, MEMO/13/1046). Minētie priekšlikumi ietver pasākumus, kuru mērķis ir garantēt nevainīguma prezumpcijas ievērošanu attiecībā uz visiem pilsoņiem, kurus policija vai tiesu iestādes tur aizdomās vai pret kuriem ir izvirzīta apsūdzība, nodrošināt tiesības piedalīties tiesas procesā, nodrošināt īpašu aizsardzību kriminālprocesā iesaistītiem bērniem, kā arī kriminālprocesu agrīnā posmā garantēt pieeju sākotnējai juridiskai palīdzībai, jo īpaši personām, kurām piemēro Eiropas apcietināšanas orderi.

Komisijai bija jānodrošina hartas noteikumiem atbilstošs līdzsvars starp jau ieviestajiem krimināltiesiskajiem pasākumiem (piemēram, Eiropas apcietināšanas orderi) un juridiskiem instrumentiem, kuros paredzētas spēcīgas pilsoņu tiesības uz aizstāvību. Stingri ES mēroga procesuālo tiesību un cietušo tiesību standarti ir ļoti būtiski, lai stiprinātu savstarpēju uzticēšanos Eiropas tiesiskuma telpā. Vēl viens nozīmīgs panākums šajā saistībā ir tas, ka 2013.gadā tika pieņemta direktīva par tiesībām uz piekļuvi advokātam (IP/13/921);

• romu integrācija ir vēl viena joma, kurā Eiropas Savienība turpina pastiprināt tiesiskās vienlīdzības aizsardzību un sekmēt pozitīvu pasākumu veikšanu. Komisija izvērtē panākumus, kas gūti romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanā, un izklāstīja pirmos rezultātus, kuri sasniegti 28 ES valstīs (IP/14/371). Turklāt visas dalībvalstis apņēmās uzlabot romu kopienu ekonomisko un sociālo integrāciju, vienprātīgi pieņemot Padomes ieteikumu, ko Komisija bija ierosinājusi 2013.gada jūnijā IP/13/1226, IP/13/607).

Piemēri 2013.gadā veiktajiem noteikumu izpildes nodrošināšanas pasākumiem pārkāpumu gadījumā:

• pēc tiesvedības beigām Komisija nodrošināja, ka Austrijas datu aizsardzības iestāde vairs nav Federālās kancelejas struktūrvienība, bet ir neatkarīga iestāde ar pati savu budžetu un darbiniekiem;
• savukārt Ungārija 2013.gada martā veica pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu par 274 tiesnešu piespiedu priekšlaicīgu pensionēšanos (MEMO/12/832).

2. Atsaukšanās uz hartu tiesās

Eiropas Savienības Tiesas savos nolēmumos aizvien biežāk ir atsaukušās uz hartu un vēl sīkāk precizējušas tās piemērojamību. To nolēmumu skaits, kuros ES tiesas (Eiropas Savienības Tiesa, Vispārējā tiesa un Civildienesta tiesa) ir citējušas hartu, 2012.gadā palielinājās līdz 87 (salīdzinājumā ar 43 nolēmumiem 2011.gadā). 2013.gadā ES harta tika citēta 114 nolēmumos, kas ir gandrīz trīsreiz vairāk nekā 2011.gadā.

Arī dalībvalstu tiesas, prejudiciālo nolēmumu ietvaros adresējot jautājumus Tiesai, ir aizvien biežāk atsaukušās uz hartu – 2012.gadā šādu atsauču skaits pieauga par 65% salīdzinājumā ar 2011.gadu, proti, no 27 līdz 41. 2013.gadā salīdzinājumā ar 2012.gadu atsauču skaits palika nemainīgs (41).

Arvien biežāka atsaukšanās uz hartu ir būtisks solis ceļā uz tādu saskaņotāku sistēmu pamattiesību aizsardzībai, kura visās dalībvalstīs garantē tiesību un aizsardzības vienādu līmeni visos ES tiesību aktu īstenošanas gadījumos.

Aizvien biežākas publiskas norādes uz hartu ir uzlabojušas informētību par hartu, proti, Komisija 2013.gadā saņēma no iedzīvotājiem gandrīz 4000 vēstuļu par pamattiesību jautājumiem. No tām tikai 31% attiecās uz jautājumiem, kas pilnībā nav ES kompetencē (salīdzinājumā ar 69% 2010.gadā un 42% 2012.gadā). Tas liecina par to, ka atmaksājas Komisijas centieni palielināt informētību par hartas piemērošanas veidu un jomām. Komisija saņēma no Eiropas Parlamenta arī vairāk nekā 900 jautājumus un aptuveni 120 lūgumrakstus.

Visbeidzot, ziņojumā ir uzsvērti panākumi, kas gūti saistībā ar ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECTK). 2013.gada aprīlī tika pabeigts izstrādāt projektu nolīgumam par ES pievienošanos ECTK, kas ir ļoti būtisks posms pievienošanās procesā. Pēc tam Komisija ir lūgusi Tiesu sniegt atzinumu par nolīguma projektu.

14.aprīlī publicētajam ziņojumam ir pievienots ziņojums par panākumiem, kas gūti, īstenojot 2013.gadā Eiropas stratēģiju sieviešu un vīriešu līdztiesībai (skatīt IP/14/423).

Vispārīga informācija

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009.gada 1.decembrī Eiropas Savienības Pamattiesību harta kļuva juridiski saistoša. Hartā ir noteiktas pamattiesības, piemēram, vārda brīvība un personas datu aizsardzība, kas atspoguļo Eiropas kopējās vērtības un tās konstitucionālo mantojumu.

Komisija 2010.gada oktobrī pieņēma stratēģiju, lai nodrošinātu hartas efektīvu īstenošanu. Komisija izstrādāja „pamattiesību kontrolsarakstu”, lai labāk novērtētu Komisijas tiesību aktu priekšlikumu ietekmi uz pamattiesībām. Komisija turklāt apņēmās pilsoņiem sniegt informāciju par to, kādos gadījumos tā var iesaistīties pamattiesību jautājumu risināšanā, un publicēt ikgadēju ziņojumu par hartas piemērošanu, lai sekotu gūtajiem panākumiem.

Komisija sadarbojas ar kompetentajām iestādēm valstu, reģionu un vietējā līmenī, kā arī ES līmenī, lai sabiedrību labāk informētu par pamattiesībām un par to, kur cilvēkiem vērsties pēc palīdzības gadījumos, kad viņi uzskata, ka pārkāptas viņu pamattiesības. Komisija Eiropas e-tiesiskuma portālā sniedz praktisku informāciju par tiesību īstenošanu un ir izveidojusi dialogu ar ombudiem, līdztiesības veicināšanas struktūrām un cilvēktiesību institūcijām par sūdzību izskatīšanu pamattiesību pārkāpumu gadījumos.

Pamattiesību harta pirmkārt un galvenokārt attiecas uz ES iestādēm. Tā papildina valstu sistēmas un tās neaizstāj. Uz dalībvalstīm attiecas to konstitucionālās sistēmas un šajās sistēmās izklāstītās pamattiesības. Pamattiesību hartas īstenošanai veikto konkrēto pasākumu rezultātā harta automātiski tiek ņemta vērā tad, kad Komisija izstrādā jaunus tiesību aktus un politikas priekšlikumus. Šāda pieeja ir būtiska visā ES lēmumu pieņemšanas procesā, tostarp tad, ja Eiropas Parlaments un Padome (kurā ir pārstāvētas dalībvalstis) veic grozījumus Komisijas sagatavotajos priekšlikumos.