27.martā Rīgas domes deputāte Sarmīte Ēlerte lūdza Tieslietu ministriju sniegt viedokli par krievu valodas lietošanu pašvaldības nodibinājuma "Rīga.lv" izdotajā laikrakstā.

"Strādājot Rīgas domē un lemjot par šī nodibinājuma izveidošanu, Nacionālās apvienības frakcijas deputāti vērsa domes uzmanību uz faktu, ka nodibinājuma laikrakstā, ko plānots izdot un izplatīt Rīgas iedzīvotājiem, nav pieļaujama krievu valodas lietošana. Nav pieļaujama, jo tas ir klajā pretrunā ar Satversmi, Valsts valodas likumu un likumu "Par pašvaldībām",” atgādina B.Broka.

"Tobrīd mūsu viedoklis netika sadzirdēts. Tagad, esot tieslietu ministres amatā, es atkārtoti uzsveru – Rīgas domes rīcība ir demonstratīvs un nekaunīgs Latvijas likumu pārkāpums, kas nekavējoties jānovērš," turpina ministre.

Latviešu valodas kā valsts valodas konstitucionālais statuss nostiprināts Satversmē; pamatlikums arī nosaka, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. Tas nozīmē, ka pašvaldības darbā gan saziņas valoda, gan lietvedības un dokumentos lietojamā valoda, gan arī darba sanāksmju valoda ir latviešu valoda.

Arī Valsts valodas likums paredz – valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā, izņemot atsevišķus, strikti reglamentētus un precīzi uzskaitītus gadījumus (Svešvalodu var lietot, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, ja šī informācija saistīta ar starptautisko tūrismu, starptautiskiem pasākumiem, drošības apsvērumiem, Eiropas Savienības brīvu preču apriti, epidēmijām vai bīstamām infekcijas slimībām, ieslodzījumu vietās ievietoto ārvalstu pilsoņu tiesībām un pienākumiem, ārkārtas situācijām.). Savukārt Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par valodu lietošanu informācijā" uzskaitītie izņēmuma gadījumi neparedz pašvaldības bezmaksas laikraksta publicēšanu svešvalodā.