Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja Eva Upīte norāda, ka visiem funkciju auditiem nav iespējams piemērot vienotu regulējumu un instrukciju. “Lai audits būtu efektīvs un nestu gaidītos rezultātus, katrs gadījums jāvērtē individuāli. Tas ļaus samazināt arī administratīvo procedūru apjomu funkciju auditu plānošanā,” uzsver E.Upīte.

Šādas izmaiņas paredz grozījumi Valsts kancelejas nolikumā, tā ieviešot arī Valsts kontroles rekomendācijas strukturālo reformu un ar tām saistīto funkciju auditu plānošanas un īstenošanas pilnveidošanai.

Papildu grozījumi Valsts kancelejas nolikumā precizē un nostiprina Valsts kancelejas funkcijas koordinēt valsts pārvaldes iestāžu sadarbību labas pārvaldības nodrošināšanā valsts pārvaldē un administratīvā sloga mazināšanā iedzīvotājiem, kā arī koordinēt sabiedrības līdzdalību un sabiedrības informēšanu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu Ministru kabineta kompetencē esošajos jautājumos. Funkciju auditu veikšana nemainīgi būs Valsts kancelejas pastāvīgs uzdevums.

Šobrīd Valsts kanceleja ir centrālā valsts pārvaldes iestāde, un tās funkcijas ir nodrošināt valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības politikas izstrādi, koordinēt un pārraudzīt tās ieviešanu, koordinēt valsts pārvaldes iestāžu komunikācijas struktūrvienību darbu, izstrādāt un īstenot valdības komunikācijas politiku, organizēt un nodrošināt Ministru kabineta, Ministru prezidenta biedra un Ministru prezidenta dokumentu un elektroniskās informācijas pārvaldību, informēt sabiedrību par valsts politiku Valsts kancelejas kompetencē esošajās jomās un tās padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējoties ar NVO lēmuma pieņemšanas procesā, veicināt sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē u.c.