Komisijai ir arī šaubas, ka, īstenojot apstiprināto pārstrukturēšanas plānu, ir ievērotas saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies un kuru mērķis ir atjaunot banku dzīvotspēju un ierobežot konkurences kropļojumus. Padziļinātas izmeklēšanas uzsākšana dod iespēju ieinteresētajām trešajām personām iesniegt piezīmes. Tā neietekmē procedūras iznākumu. Finanšu krīzes laikā Komisija apstiprināja glābšanas un pārstrukturēšanas paketi toreizējai Parex bankai ar vairākiem lēmumiem (skat. IP/08/1766, IP/09/732 un IP/10/1127). Komisijas 2010.gada septembrī apstiprinātajā pārstrukturēšanas plānā bija paredzēts sadalīt Parex banku labajā bankā (ko nosauca Citadele banka) un sliktajā bankā – Parex, ko vēlāk pārdēvēja par Reverta. Ar Komisijas apstiprinājumu 2012.gada augustā pārstrukturēšanas plāns tika grozīts.

Komisija 2013.gadā konstatēja, ka Latvija ir piešķīrusi Parex un Citadelei papildu valsts atbalsta pasākumus, par kuriem, pārkāpjot dalībvalsts saistības to darīt saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem, iepriekš nebija paziņots Komisijai vai arī tie pārsniedza Komisijas apstiprinātos ierobežojumus. Konkrētāk, tie ir šādi pasākumi:

• subordinēts aizdevumu Parex ar dzēšanas termiņu 7 gadi, kas ir ilgāks, kā apstiprinātais maksimums – 5 gadi;
• papildu 18 mēnešu dzēšanas termiņa pagarinājums vienam no subordinētajiem aizdevumiem un
• Parex bankai piešķirts likviditātes atbalsts, kas pārsniedz Komisijas apstiprināto maksimālo līmeni.

Turklāt Latvija nav izpildījusi savu apņemšanos pārdot Citadele bankas meitasuzņēmumu, kas nodarbojas ar ieguldījumu pārvaldību.

Pamatojoties uz Latvijas sniegto informāciju šajā posmā, Komisijai ir šaubas par to, ka papildu pasākumi ir saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu bankām krīzes laikā. Jo īpaši Komisija pauž bažas par to, ka papildu pasākumi nav ierobežoti līdz nepieciešamajam minimumam. Tāpēc Komisija ir sākusi padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu, vai šos papildu pasākumus var atzīt par saderīgiem ar ES noteikumiem par valsts atbalstu un vai Parex pārstrukturēšanas plāns ir pareizi īstenots.

Vispārīga informācija

AS Parex banka 2008.gada beigās bija otrā lielākā banka Latvijā ar kopējo aktīvu vērtību 3,4 miljardi latu (4,9 miljardi eiro). Tā aktīvi darbojās Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (“NVS”) tirgū, ko smagi skāra finanšu krīze. Tā rezultātā zuda uzticība Parex bankai un 2008.gadā sākās panika, noguldījumu līmenim samazinoties par 36% salīdzinājumā ar 2007.gada beigām. Latvija uzskatīja, ka finanšu sistēmai banka ir sistēmiski svarīga, un tā rezultātā piešķīra bankai ievērojamu valsts atbalstu.

Latvija 2008.gada novembrī paziņoja par AS „Parex banka” paredzētu glābšanas pasākumu paketi, kuru 2008.gada novembrī Komisija apstiprināja, pamatojoties uz Latvijas apņemšanos sešu mēnešu laikā iesniegt pārstrukturēšanas plānu (skat. IP/08/1766). Pēc tam, kad tika veikta formālā izmeklēšanas procedūra (skat. IP/09/1203), Komisija 2010.gada septembrī apstiprināja Parex pārstrukturēšanas plānu (skat. IP/10/1127). Plāns paredzēja sadalīt Parex “labajā bankā”, jaunizveidotā bankā, ko nosauca par AS „Citadele banka”, kas pārņēma visus ar pamatdarbību saistītos aktīvus un dažus ar pamatdarbību nesaistītos aktīvus, un “sliktajā bankā” (Parex, vēlāk pārdēvēta par Reverta), kurā tika saglabāti atlikušie ar pamatdarbību nesaistītie un ienākumus nenesošie aktīvi. Komisija 2012.gada augustā apstiprināja grozījumus trīs saistībām, kas iekļautas pārstrukturēšanas plānā.

Šo lēmumu nekonfidenciālās versijas būs pieejamas Valsts atbalsta reģistra Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē ar lietas numuru SA.36612, tiklīdz būs atrisināti ar konfidencialitāti saistītie jautājumi. Jaunākās interneta un Oficiālā Vēstneša publikācijas par valsts atbalsta jomā pieņemtajiem lēmumiem ir apkopotas elektroniskajā apkārtrakstā State Aid Weekly e-News.