Kaut arī kopš Valsts kontroles (VK) revīzijas beigām ir pagājuši trīs gadi, joprojām nav ieviesti četri būtiskākie no septiņiem VK ieteikumiem – Ekonomikas ministrija (EM) dažādu iemeslu dēļ ir lūgusi termiņa pagarinājumu piecas reizes.

Valsts kontroliere norādīja, ka EM kā atbildīgajai iestādei par vienotas valsts politikas būvniecībā izstrādi un īstenošanu, kā arī būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju, būtu jādara viss iespējamais, lai pilnveidotu būvniecības normatīvo regulējumu, definējot un nosakot vienotus spēles noteikumus un spēlētāju atbildību, un lai samazinātu identificētos riskus.

Valsts kontroles padomes locekle Marita Salgrāve sarunā ar deputātiem uzsvēra, ka VK būtu respektējusi veiktās darbības centralizētas institūcijas likvidēšanā, ja vienlaikus tiktu nodrošināti alternatīvi mehānismi valsts līmeņa būvniecības uzraudzības saglabāšanai un stiprināšanai. Veicot revīziju 2010.gadā, Valsts kontrole kategoriski iebilda pret šādu alternatīvu mehānismu neesamību un būvniecības uzraudzības pilnīgu decentralizāciju normatīvā regulējuma nepietiekamības situācijā.

Vērtējot situācijas attīstību trīs gadu laikā pēc revīzijas ziņojuma stāšanās spēkā, tajā skaitā saistībā ar Būvniecības likuma izstrādi un virzību, Valsts kontroles amatpersonas norādīja, ka šī ir viena no jomām, kas cieš no mērķtiecīgas politikas trūkuma, ko cita starpā, iespējams, nosaka arī spēcīgu lobiju klātbūtne. Tas diemžēl ir ietekmējis atbildīgās ministrijas rīcību, par prioritāti uzskatot nepieciešamību saskaņot visu spēlētāju intereses, kas nu jau ilgst gadiem.

Tāpēc pozitīvi vērtējama EM nostājas maiņa pagājušā gada beigās un šā gada sākumā, publiski paužot, ka diskusija ir beigusies un nozarei jāsaprot, ka primārais mērķis ir iedzīvotāju drošība. Žēl, ka, lai nonāktu līdz šādam lēmumam, bija jāpiedzīvo traģēdija ar cilvēku upuriem.

Tā kā pēdējo trīs gadu laikā kopš VK revīzijas beigām būvniecības nozarē ir identificētas vēl daudzas citas problēmas, VK pārstāvji sēdē ierosināja skatīt ne tikai revīzijas ieteikumu ieviešanu, bet kompleksi pārrunāt visu apzināto jautājumu loku un piedāvātos risinājumus.

Sēdē tika nolemts, ka Publisko izdevumu un revīzijas komisija apsvērs iespēju vērsties pie Ministru prezidentes ar aicinājumu izvērtēt Ekonomikas ministrijas atbildīgo amatpersonu rīcību 2010.–2013.gada periodā un iemeslus ilgstošai minētā jautājuma nerisināšanai.