EK apceļošanas vīzu iecerējusi kā dalībvalsts izsniegtu atļauju plānoti uzturēties divu vai vairāku dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas pārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, ar nosacījumu, ka pieteicējs neplāno uzturēties vienā un tajā pašā dalībvalstī ilgāk par 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā. EK norādījusi – tā kā studentiem, pētniekiem, kultūras jomas profesionāļiem, pensionāriem, uzņēmējiem, pakalpojumu sniedzējiem un tūristiem patlaban ir liegta iespēja uzturēties Šengenas zonā ilgāk par 90 dienām, tiek zaudēti potenciālie apmeklētāji un ciesti zaudējumi ekonomikā.

„Eiropas lietu komisija, veicot subsidiaritātes pārbaudi, konstatējusi Eiropas Komisijas priekšlikuma atbilstību šim principam. Tomēr vienlaikus komisija ir konstatējusi dažus priekšlikuma trūkumus. Tāpēc, ja šis regulējums ar jaunu tiesību garantēšanu tiek pieņemts, tas ir būtiski papildināms, precīzāk definējot labuma guvējus un kritērijus apceļošanas vīzas saņemšanai,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

„Tāpat personu loks, kas potenciāli gūtu labumu no jaunās atļaujas, ir samērā ierobežots, turklāt priekšlikums neizskaidro, kā ieguvumi būs samērojami ar izmaksām, kuras prasīs augsta līmeņa drošības saglabāšana Šengenas zonā. Tāpat pastāv risks, ka tiesības iegūt iespēju uzturēties Šengenas zonā uz laiku, kas pārsniedz līdz šim pieļauto, var tikt izmantotas ļaunprātīgi,” Eiropas lietu komisijas viedokli skaidro tās priekšsēdētāja.

Z.Kalniņa-Lukaševica arī norāda, ka komisijai ir bažas par to, vai EK ir izvēlējusies piemērotu juridisko pamatu šāda priekšlikuma pieņemšanai, proti, vai juridiskais pamats atbilst priekšlikuma mērķim un saturam. Eiropas lietu komisija uzskata, ka izvēlētais juridiskais pamats attiecas tikai uz kopēju vīzu politiku un līdz ar to tas ir pārāk šaurs un neatspoguļo visus priekšlikuma mērķus – izaugsmi, nodarbinātību un tūrisma veicināšanu.

Komisijas sēdē arī Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvji pauda, ka EK priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam, taču tas nav pietiekami detalizēti izstrādāts.

Saskaņā ar Lisabonas līgumu, nacionālajiem parlamentiem ir tiesības pārraudzīt Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu izstrādes gaitu, vērtējot tiesību aktu atbilstību subsidiaritātes principam. Tā kritēriji ir juridiskā pamata atbilstība likumdošanas akta mērķim un saturam, nepieciešamība un pievienotā vērtība, kā arī rīcības pamatojums. Dalībvalstu parlamenti lemj, vai ES tiesību aktu mērķus nevar sasniegt zemākā – dalībvalstu likumdošanas līmenī, kā arī, vai ES likumdošanas iniciatīvas nepārsniedz to sākotnējos mērķus. Ja vismaz deviņu ES dalībvalstu parlamenti astoņu nedēļu laikā iebilst pret kāda jaunā ES tiesību akta izstrādi, šī likumdošanas iniciatīva EK jāpārskata.

Līdz šim Saeimas Eiropas lietu komisija divas reizes ir konstatējusi subsidiaritātes principa pārkāpumus Eiropas Savienības tiesību aktu projektos.