Saeima ceturtdien, 29.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, paplašinot to kriminālprocesu loku, kuru pabeigšana saprātīgā termiņā jānodrošina prioritāri.
Turpmāk priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā būs kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, vai kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Tāpat prioritāri būs jāizmeklē un jāiztiesā noziegumi pret nepilngadīgā tikumību vai dzimumneaizskaramību, kā arī ar vardarbību saistīti noziegumi pret personu, kura ir materiāli vai citādi atkarīga no varmākas.
Grozījumi arī nosaka, ka nepilngadīgā cietušā pratināšana jāveic, cik ātri vien iespējams, nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos, turklāt pratināšanu pēc iespējas jāveic vienam un tam pašam izmeklētājam. Izmeklētājs, kurš apguvis speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo, kriminālprocesa laikā bērna nopratināšanu varēs veikt bez psihologa vai pedagoga klātbūtnes.
Krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgā tikumību un dzimumneaizskaramību turpmāk vienmēr tiks izskatītas slēgtā tiesas sēdē. Grozījumi likumā izstrādāti saskaņā ar Eiropas direktīvu par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu.
Ar likuma grozījumiem pilnveidots medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu regulējums, nosakot, ka turpmāk personai būs obligāti jāpiedalās jautājuma izlemšanā par tai piemērojamo procesuālo piespiedu līdzekli.
Likumā noteikts termiņš, līdz kuram ārstniecības iestādē varēs ievietot personu, lai konstatētu, cik nopietni ir personas psihiskie traucējumi, kas tai radušies pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. Ārstniecības iestādei atzinums par personas veselību būs jāsniedz, tiklīdz iespējams konstatēt atlabšanu vai to, ka personu nav iespējams izārstēt, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā.
Ar likuma izmaiņām arī noteikts sākotnējais termiņš, uz kādu personu var ievietot psihiatriskajā slimnīcā pirmstiesas procesā vai iztiesāšanas laikā, ja tā ir bīstama sabiedrībai. Šādos gadījumos personu psihiatriskajā slimnīcā varēs ievietot ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem, paredzot, ka šo termiņu izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa varēs pagarināt ne vairāk kā par sešiem mēnešiem vienā pagarinājumā.
Vēl viens Kriminālprocesa likuma pilnveidošanas aspekts skar juridiskām personām piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu regulējumu, paredz iespēju slēgt vienošanos par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.