Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību, rakstveida procesā – trīs kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un četras blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Iekšlietu ministrija, Konkurences padome, Rīgas dome un Rīgas bāriņtiesa.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu, vienu blakus sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu un vienu kasācijas protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā trīs lietās izskatīs apsūdzēto vai viņu aizstāvju kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Divas lietas izskatīs sakarā ar protestu un pieteikumu par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu. Divās lietās vērtēs apsūdzēto sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumu atteikties pieņemt kasācijas sūdzību.

Informācija par atsevišķām lietām:

• Administratīvo lietu departaments 11.jūnijā tiesas sēdē mutvārdu procesā skatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā ir strīds par to, vai Konkurences padome pareizi piemērojusi Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktu, atzīstot par aizliegtu vienošanos "pēc mērķa" tādus nomas līguma noteikumus, ar kuriem ierobežotas tirdzniecības centra iznomātāja tiesības vienpersoniski izlemt par citu platību iznomāšanu tirdzniecības centrā. Administratīvā apgabaltiesa atzinusi, ka starp pieteicēju un tirdzniecības centra iznomātājiem noslēgtajos nomas līgumos ietvertās vertikālās vienošanās nav tādas, uz kurām attiektos normatīvajos aktos noteiktais grupālais atbrīvojums, un, vērtējot vienošanās pēc to satura un mērķa, atzinusi, ka tās rada apgrūtinājumu iekļūt tirgū pieteicējas potenciālajiem konkurentiem, jo tieši pieteicēja ir tiesīga izlemt, vai dot iznomātājam savu saskaņojumu telpu iznomāšanai.

Pieteicēja savā kasācijas sūdzībā norāda uz kļūdainu apgabaltiesas veikto novērtējumu. Pirmkārt, tiesa nepamatoti esot pievērsusies tirgus struktūras vērtējumam, jo tas pēc būtības ir lieks gadījumos, kad tiek konstatēta aizliegta vienošanās "pēc mērķa". Otrkārt, vērtējot konkrētās vienošanās, esot jāņem vērā, ka tās var ierobežot konkurenci tikai pie noteiktiem tirgus apstākļiem, ja vienošanās palīdz radīt, nostiprināt vai saglabāt tirgus varu kādai no vienošanās pusēm. Līdz ar to konkrētās vienošanās bija jāvērtē kā iespējamās aizliegtās vienošanās "pēc sekām". Savukārt vienošanos sekas apgabaltiesa nav konstatējusi, bet tikai pieņēmusi. Pieteicēja turklāt iebilst pret to, ka apgabaltiesa konstatējusi pieteicējai tirgus varu: lai gan atbilstoši Konkurences padomes lēmumam ietekmētie (mazumtirdzniecības) tirgi ir lokāli, spriedums balstīts uz apstākli, ka pieteicējai kopā ar citu lielveikalu ķēdi ir tirgus vara Latvijas teritorijā. (Lieta SKA-121/2014).

• Administratīvo lietu departaments 11.jūnijā rakstveida procesā izskatīs Rīgas domes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lieta ir par nekustamā īpašuma nodokli, ko pieteicējai dome noteica maksāt par 2008., 2009.gadu.

2007.gadā būtiski mainījās nekustamo īpašumu vērtības, kas ir pamatā nodokļa noteikšanai. Tādēļ likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktā tika noteikts nodokļa pieauguma ierobežojums. Proti, ja īpašumam nemainījās tā lietošanas mērķis, nodokļa apmērs nedrīkstēja pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru vairāk kā par 25 procentiem. Tiesu praksē šī tiesību norma tiek piemērota arī gadījumos, ja lietošanas mērķa maiņa ir tikai šķietama, t.i., tiesa, piemēram, konstatē, ka zemes gabals tiek sadalīts, tā rezultātā tiek noteikts cits lietošanas mērķis, bet atzīst, ka faktiski tādam mērķim bija jābūt jau pirms tam.

Pieteicēja ir šādā situācijā. Apgabaltiesa ir piemērojusi likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktu. Dome nepiekrīt. (Lieta SKA-54/2014).

• Administratīvo lietu departaments 12.jūnijā rakstveida procesā izskatīs Iekšlietu ministrijas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas saistīts ar pilsonības atjaunošanu. Pilsonības likuma 25.panta pirmā daļa, kas reglamentē Latvijas pilsonības atjaunošanu, noteica, ka, personai, kura zaudējusi Latvijas pilsonību vecāku vai adoptētāju izvēles, juridiskas kļūdas vai pilsonības prettiesiskas atņemšanas rezultātā, Latvijas pilsonību pēc tās lūguma var atjaunot ar Ministru kabineta lēmumu. Pieteicējas ieskatā, viņa Latvijas pilsonību ir zaudējusi vecāku izvēles dēļ, tādēļ pilsonība viņai ir atjaunojama. Augstākā tiesa pārbaudīs, vai lietā pastāv Pilsonības likuma 25.panta pirmajā daļā paredzētie pilsonības atjaunošanas priekšnoteikumi. (Lieta SKA-108/2014).