Ziņojums ir izstrādāts, pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 9.panta 2.punktu, kas nosaka, ka Ministru prezidenta kompetencē ir gadskārtējā ziņojuma par nacionālo drošību sagatavošana. Ziņojums sniedz pārskatāmu informāciju par daudzveidīgām aktivitātēm, kas tiek veiktas savlaicīgai valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu prognozēšanai un novēršanai.

Nacionālās drošības mērķis ir valsts neatkarības un teritoriālās vienotības, sabiedrības ekonomiskās un sociālās stabilitātes garantēšana. Nacionālās drošības jēdziens skar gandrīz visas politikas jomas un nozares, jo nacionālo drošību ietekmē gan militārie, gan ekonomiskie, gan sociālie, gan politiskie apstākļi, kas potenciāli var skart ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Latvija ir valsts starp Eiropas Savienību un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, ar kurām esam cieši saistīti ekonomiski un politiski. Globalizācija sniedz atvērtību, kas nodrošina daudzveidīgas iespējas iedzīvotājiem baudīt personīgus un ekonomiskus labumus, un arī aktualizē drošības riskus.

Mūsdienu sarežģītā globālā ekonomiskā situācija, ir fons, uz kura aizsardzības jomas atbildība nesaistās tikai ar tīri militāra rakstura darbībām, jo mūsdienu draudu avoti drošībai ir ļoti daudzveidīgi. Līdzās tradicionālajiem izaicinājumiem jārēķinās arī ar cilvēka individuālo ekonomisko un sociālo drošumspēju, gan asimetriskiem organizētās noziedzības, enerģētikas drošības un citu apstākļu radītiem draudiem.

Ziņojuma pirmā daļa ietver jautājumus saistītus ar Latvijas līdzdalību kolektīvajā drošībā un aizsardzības sistēmas stiprināšanas pasākumus, t.sk. starptautiskos drošības izaicinājumus, terorisma draudu situāciju novērtējumu, ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes Latvijā un informācijas tehnoloģiju drošību.

Latvijas drošība nevar tikt skatīta atrauti no starptautiskās situācijas attīstības tendencēm un drošības izaicinājumiem. Starptautiskā drošības vide pēdējā gada laikā ir piedzīvojusi vairākus satricinājumus, kas ir ietekmējušas drošības situāciju Latvijā. Galvenais riska faktors ir atsevišķu valstu pieaugošā bruņošanās tendence un gatavība lietot militāru spēku savu politisko un ekonomisku interešu realizācijai, vienlaikus īstenojot koordinētu, mērķtiecīgu un kompleksu atbalstošo metožu klāstu – diplomātiju, ekonomiku, režīma vadītas vai tam lojālas organizācijas, propagandas un dezinformācijas pasākumus.

Apdraudējums neizriet tikai no valstu rīcības, bet arī ar valsti nesaistītiem avotiem – terorisma draudiem, organizētās noziedzības, enerģētiskās atkarības, klimata pārmaiņām un citiem, kas pilnīgi atšķiras no situācijas pat pirms 20 gadiem.

Tāpēc ziņojuma otrajā daļā tiek izvērtēta Latvijas iekšpolitiskā situācija un nacionālās drošības riski, kas attiecas uz tādām jomām kā ekonomiskā un fiskālā stabilitāte, korupcijas apkarošana, sabiedrības integrācija un nacionālā identitāte, sociālā drošība, iedzīvotāju veselības riski, energoapgādes drošības vērtējums būtiskākajos sektoros un iedzīvotāju fiziskā drošība.

Ir svarīgi apzināties un kritiski novērtēt iespējamās potenciālās jomas un riskus, kas var ietekmēt nacionālo drošību, vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka nacionālās drošības jautājumi ir būtisks valsts stabilitātes, labklājības un attīstības priekšnoteikums.

Valsts pārvaldē notiek arvien ciešāka savstarpējā sadarbība un komunikācija ar sabiedrību, lai piedāvātu lēmējvarai efektīvākas, fiskāli pārdomātas un administratīvo slogu samazinošas iniciatīvas, kas padarītu valsti atvērtāku un pievilcīgāku tās iedzīvotājiem. Nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska loma iedzīvotāju interesēm atbilstošas politikas veidošanā un sociālā miera nodrošināšanā sabiedrībā.

Šī brīža izaicinošajā starptautiskajā situācijā un nacionālās ekonomikas atkopšanās posmā Ministru kabineta primārās rūpes ir saistītas ar visu iedzīvotāju drošības saglabāšanu un labklājības pakāpenisku vairošanu Latvijā.

Ar Ministru prezidentes ziņojumu Saeimai par Latvijas nacionālo drošību var iepazīties MK mājaslapā.