Darbojoties ierobežotu resursu apstākļos, ir svarīgi, lai konkurences uzraudzības iestāde tai pieejamos finanšu un cilvēkresursus izmantotu, mērķtiecīgai izmeklēšanai izvēloties sabiedrībai kopumā būtiskākos tirgus un novēršot lielāko kaitējumu radījušos pārkāpumus. Savukārt sabiedrībai kopumā mazāk svarīgus pārkāpumus iestāde var risināt, ieguldot mazāk resursu, piemēram, iesaistoties kā mediators starp konfliktā iesaistītiem uzņēmumiem vai no iesniedzēja sagaidot detalizētāku pierādījumu aprakstu pierādījumiem.

Prioritāru lietu raksturo ietekme uz cenām, kvalitāti vai inovācijām, jo īpaši gadījumos, kad Latvijā šie raksturlielumi atšķiras no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Stratēģijas projektā KP arī norāda, ka aizliegtām vienošanām par cenām, tirgu vai klientu sadali vai ražošanas vai izplatīšanas ierobežojumiem valsts mērogā nav attaisnojuma un šo pārkāpumu apkarošana ir uzskatāma par vienu no svarīgākajām iestādes prioritātēm.

Kā galvenos kritērijus, lai noteiktu, vai lieta uzskatāma par prioritāru, KP izvirzījusi potenciālā pārkāpuma smagumu un ilgumu, ietekmētās sabiedrības daļas lielumu, cietušo uzņēmumu iespējas izmantot citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, situācijas vispārējo nozīmi ekonomikā, iesaistīto uzņēmumu pozīcijas tirgū, recidīva esamību, kā arī to, vai iestādes rīcībā ir pietiekama informācija, kas liecina par pārkāpumu. Tāpat svarīgi būs tādi pārkāpumi, kurus izvērtējot, iestāde var sniegt līdz tam nebijušu konkurences tiesību jautājumu skaidrojumu vai vērtēt līdz šim neaplūkotu tirgu, tā palīdzot tirgus dalībniekiem labāk izprast un izvērtēt savas rīcības tiesiskumu.

Saskaņā ar stratēģijas projektu automātiski augstu prioritātes pakāpi KP piešķir jautājumiem, kas skar palīdzības sniegšanu Eiropas Komisijas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu izmeklēšanas darbībās, iekšējo normatīvo aktu un konkurences tiesības regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanu, tiesisko pienākumu/saistošo noteikumu neizpildi, informācijas nesniegšanu un likumīgo prasību neizpildi, kā arī nepaziņotas apvienošanās.

Izstrādājot lietu prioritizācijas stratēģijas projektu, KP ņēma vērā gan savu, gan citu valstu konkurences uzraugu pieredzi, kā arī starptautisku organizāciju, tai skaitā ICN un ECN (Pasaules un Eiropas Konkurences tīklu), rekomendācijas.

KP lietu prioritizācijas stratēģijas projekts ir pieejams iestādes mājas lapā un līdz šī gada 8.septembrim KP aicina uzņēmējus, to asociācijas, juridiskos birojus un citu interesentus ar to iepazīties un sniegt savu viedokli un priekšlikumus par stratēģiju un tajā nepieciešamām izmaiņām vai uzlabojumiem.

Lietu prioritizācijas stratēģijas projekts.