Augstākā tiesa lēmumā norādījusi, ka Krimināllikuma 327.pantā ir paredzēta atbildība par dienesta viltojumu, tas ir, par dokumenta viltošanu, ko izdarījusi valsts amatpersona. Lēmumā dota atsauce uz Augstākās tiesas 2013.gada 18.jūnija lēmumu, kurā analizēts dokumenta jēdziens, dokumenta viltošana kopsakarā ar Krimināllikuma 327.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu un izteiktas šādas atziņas: „Ar viltošanu Krimināllikuma atsevišķu pantu izpratnē jau šobrīd jāsaprot ne tikai neīsta dokumenta sastādīšana, parakstot zem teksta svešu vārdu bez attiecīga pilnvarojuma vai ierakstot nepatiesu tekstu virs īstā paraksta, vai īsta dokumenta falsifikācija, izdzēšot, izkodinot vai labojot esošo tekstu, pierakstot tam jaunu tekstu u.tml., bet arī apzināta patiesībai neatbilstošu ziņu ietveršana dokumentā, ko izdarījusi valsts amatpersona vai cits speciālais subjekts.

Ar dokumenta viltošanu Krimināllikuma 327.panta izpratnē jāsaprot ne tikai šo dokumentu materiāla viltošana, bet arī gadījumi, kad persona, kurai ir tiesības sastādīt dokumentu, tajā jau sākotnēji ietver faktus vai notikumus, kas neatbilst īstenībai.”

Vinetai Muižniecei apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 327.panta pirmās daļas – par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona, izdarījusi dokumenta viltošanu. Proti, par to, ka V.Muižniece, būdama Latvijas Republikas 9.Saeimas locekle, kuras pilnvaras apstiprinātas ar Latvijas Republikas 9.Saeimas 2006.gada 7.novembra lēmumu un kura 2008.gada 13.martā ievēlēta par Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju, viltojusi 2009.gada 1.septembra Saeimas Juridiskās komisijas sēdes protokolu, liekot Juridiskās komisijas konsultantei aizstāt minētās sēdes protokola daļu ar V.Muižnieces pašrocīgi uzrakstīto tekstu. Tādējādi likumprojekts likumā noteikto trīs dienu laikā pēc Juridiskās komisijas sēdes netika nosūtīts Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā, bet gan protokolā norādīts, ka Juridiskā komisija ir konstatējusi ievērojamas nepilnības iesniegtajā likumprojektā, kā arī nesaskaņotību ar spēkā esošajām likuma normām un ka Juridiskā komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu ir jāskata kompleksi un saskaņoti. Pēc augstāk minēto, patiesībai neatbilstošo labojumu izdarīšanas dokumentā, valsts amatpersona - Saeimas deputāte, vienlaikus arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja V.Muižniece parakstīja šo Juridiskās komisijas sēdes protokolu pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne agrāk kā 2010.gada 1.februārī.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2012.gada 25.oktobrī V.Muižnieci atzina par vainīgu dokumenta viltošanā, ja to izdarījusi valsts amatpersona un sodīja ar naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir Ls 2000.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar prokurora apelācijas protestu un apsūdzētās apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesa 2013.gada 11.novembrī pirmās instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu.