Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) ir pabeidzis analīzi par 2013.gada valsts vidēja termiņa budžeta piešķīrumu NAP2020 mērķiem laika posmā no 2014.–2016.gadam. Šobrīd ir uzsāktas aptuveni 85% no tām NAP2020 darbībām, kam sākotnēji paredzēts finansējums no valsts budžeta. Latvija mērķtiecīgi dodas trīs stratēģisko mērķu sasniegšanas virzienā, no 2014.–2016.gadam plānojot ievērojamu valsts atbalstu ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, demogrāfijas veicināšanai un konkrētiem pasākumiem iekšzemes kopprodukta palielināšanai.

3.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja precizēto Partnerības līgumu Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam, ko paredzēts iesniegt Eiropas Komisijā līdz š.g. 16. jūnijam. Partnerības līgums iezīmē starta pozīciju NAP2020 uzdevumu daļas plānošanai, kas attiecas uz Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Partnerības līguma saturs ir izstrādāts, lai īstenotu NAP2020 izvirzītos mērķus un prioritātes, nodrošinot atbalstu konkrētu rezultātu sasniegšanai.

NAP2020 ir pirmais vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments, kam paredzēts konkrēts finansējuma apjoms septiņu gadu periodam. Valdības apstiprinātie attīstības budžeta pieprasījumi jeb jaunās politikas iniciatīvas (JPI) ir vērstas uz NAP2020 mērķu sasniegšanu. Lai to nodrošinātu, tiks uzraudzīti JPI sasniedzamie rezultāti.

Valsts budžeta NAP2020 īstenošanai noteiktais finanšu apjoms 2014.–2016. gadam kopumā sastāda 1,14 miljardus eiro sadalījumā pa trim prioritātēm – cilvēka drošumspēja (503,2 milj. eiro), tautsaimniecības izaugsme (428,3 milj. eiro) un izaugsmi atbalstošas teritorijas (214,1 milj. eiro), neieskaitot valsts budžeta līdzfinansējumu Eiropas Savienības struktūrfondiem. Aprēķinā ietilpst ne tikai valsts budžeta piešķirtais finansējums, bet arī finansējuma apjoms, no kā valsts atsakās, piešķirot nodokļu atlaides un neapliekot ienākumus ar nodokli*. NAP2020 vadmotīvs ir „ekonomikas izrāviens”, kas paredz atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību, mazināt iedzīvotāju nevienlīdzību, stiprināt reģionu konkurētspēju un radīt auglīgu vidi iedzīvotājiem Latvijā, lai te varētu iegūt konkurētspējīgu izglītību, strādāt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

NAP2020 prioritātes

Jau šogad ir uzsākta virkne pasākumu NAP2020 mērķu īstenošanai, t.sk. nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz patēriņu, kas prasa salīdzinoši lielus ieguldījumus no pieejamā finanšu apjoma, sastādot 175,5 milj. eiro jeb vairāk kā 15% no valsts attīstībai paredzētā budžeta līdzekļiem trīs gadu periodā. Papildus tam paredzēts atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai, ietverot ēnu ekonomikas apkarošanu – 38,7 milj. eiro apmērā un uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu piemērošanu – 25,8 milj. apmērā (nodokļos nesaņemtie ienākumi).

Pēc iedzīvotāju domām sakārtota infrastruktūra un pakalpojumu pieejamība ir būtiski reģionu attīstības un konkurētspējas priekšnoteikumi, tāpēc atsaucoties uz sabiedrības prasību un reālo situāciju autoceļu jomā, to sakārtošanai no valsts budžeta (papildus Eiropas Savienības struktūrfondu paredzētajam atbalstam) trīs gadu periodam atvēlēti 143,25 milj. Piešķirti 24,3 milj. eiro digitālā satura un citu produktu veidošanai un e-pakalpojumu attīstībai reģionos, tādējādi sniedzot iespēju uzņēmējiem un iedzīvotājiem saņemt valsts iestāžu pakalpojumus sev ērtā laikā un vietā. Savukārt, lai nodrošinātu iedzīvotāju drošību un operatīvu glābšanas dienestu darbu ārpus Rīgas reģiona, ir piešķirti 18,6 milj. jaunu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo izveidei.

Lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību palielināts ar nodokļiem neapliekamais ienākumu minimums, kas veido ap 55 milj. eiro valsts netiešo izdevumu.* Palielināts valsts atbalsts personām ar I un II grupas invaliditāti 35,3 milj. apmērā, kā arī nodrošināti asistentu pakalpojumi, tā veicinot personu ar invaliditāti mobilitāti. Tāpat palielināta minimālā alga un veikta algu izlīdzināšana sabiedriskajā sektorā strādājošajiem – policistiem, pedagogiem, ārstniecības un ieslodzījumu vietu personālam kopsummā par 132,84 milj. eiro.

Demogrāfijas veicināšanai paredzēto pasākumu kopums sniedz iespējas rūpēties par ģimeni un audzināt bērnus Latvijā, mazinot nabadzības risku. Šim nolūkam valstī ir palielināts atvieglojums par apgādībā esošu personu no 113,82 eiro (80 latiem) līdz 165 eiro. Pabalstu sistēma ir pilnveidota, tam atvēlējot 70,18 milj. eiro. Būtisku atslogu, kas papildina jau nosauktos atbalsta pasākumus ģimenēm ar bērniem, sniedz brīvpusdienu nodrošināšana bērniem skolās no 1.–3.klasei.

NAP2020 izaicinājumi

NAP2020 veiksmīgas īstenošanas pamatā ir trīs savstarpēji papildinoši rīcības virzieni: efektīva valsts budžeta līdzekļu ieguldīšana atbilstoši izvirzītajiem mērķiem, atbilstoša Eiropas Savienības finansējuma plānošana, kā arī nepieciešamo izmaiņu rīcībpolitikā realizēšana. Šāda pieeja ir orientēta uz to, lai nodrošinātu saskaņotu nozaru sadarbību virzībā uz attīstību un sabiedrības labklājību, kā arī virzītu Latvijas sabiedrībai būtisku un iepriekš nerisinātu jautājumu aktualizēšanu politiskajā dienaskārtībā.

Svarīgas darbības, kas līdz šim vēl nav uzsāktas, bet kuras ir nepieciešams īstenot, lai sasniegtu NAP2020 uzstādītos mērķus septiņu gadu periodā, pastāv visās trijās NAP2020 prioritāšu sadaļās: Tautsaimniecības izaugsme, Cilvēka drošumspēja un Izaugsmi atbalstošas teritorijas.

Tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai nepieciešams uzsākt vairākas aktivitātes, t.sk. Rail Baltica projekta mērķtiecīgu īstenošanu sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju, pasākumus augstākās izglītības konkurētspējas un konsolidācijas virzienā, kā arī vietējo enerģētikas tīklu savienojamības nodrošināšanu ar Eiropas Savienības tīkliem un energoresursu piegādes diversifikāciju.

Lai stiprinātu cilvēku drošumspēju un sasniegtu šajā prioritātē izvirzītos radītājus, ir veicami būtiski pasākumi nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvara mazināšanai, kā arī vardarbības prevencija un rehabilitācija un psiholoģiskā palīdzība krīzes situācijās.

Attiecībā uz reģionu konkurētspējas veicināšanu, ministrijām savstarpēji sadarbojoties, ir jānodrošina sinerģija starp Eiropas Savienības fondu aktivitātēm infrastruktūras pilnveidošanai un uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos, kā svarīga jāatzīmē arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošana.

PKC uzdevums ir raudzīties, lai NAP2020 mērķi tiktu sasniegti un ikviens to izjustu savā mājsaimniecībā un ikdienas dzīvē. PKC aktīvi atbalsta nozaru politikas veidotājus, sniedzot ieguldījumu ilgtermiņa attīstības vadlīniju un stratēģiju izstrādē, lai kopīgi iedzīvinātu NAP2020 vīziju, mērķus un uzdevumus visos plānošanas līmeņos – nacionālā, reģionālā un vietējā. Mērķu sasniegšanai, PKC veicina plānošanas dokumentu savstarpēju koordināciju un saskaņotību, kā arī sadarbību starp plānošanā iesaistītajām pusēm – publisko sektoru, privāto sektoru un sabiedrību.

Lai nodrošinātu NAP2020 īstenošanu, PKC uzrauga plānoto aktivitāšu realizāciju un esošās novirzes no mērķiem, sekojot līdzi to izpildei. Lai pārbaudītu rezultātu sasniegšanas apmēru un noteiktu jomas, kurās nepieciešama padziļināta izpēte vai politikas korekcijas, PKC sniegs publisku izvērtējumu 2015. un 2019.gadā. Lai veiktu izmaiņas NAP2020 rīcības virzienos no 2018.–2020.gadam un sagatavotu sākotnējos priekšlikumus turpmākās septiņgades plānam (Nacionālais attīstības plāns no 2021.–2027.gadam), kā arī izvirzītu pamatojumu un iespējamās nacionālās intereses nākamajam Eiropas Savienības fondu plānošanas periodam, PKC nodrošinās NAP2020 vidēja termiņa novērtējumu 2017.gadā. Savukārt 2021.gadā paredzēts NAP2020 noslēguma novērtējums, sniedzot pārskatu par 2020.gadā sasniegto rādītāju datiem.

Jūs varat sekot līdzi NAP2020 īstenošanas procesam un uzraudzībai PKC mājaslapā www.pkc.gov.lv.

NAP2020 prioritāšu, rīcības virzienu un uzdevumu indikatīvā finanšu ietvara izvērsums atbalstītām darbībām pieejams šeit.

*Netiešie izdevumi jeb nodokļos nesaņemtie ienākumi, valstij atsakoties no tiem par labu iedzīvotāju vajadzībām