Komisija plānojusi sanākt uz sēdēm sesiju starplaikā, lai izskatītu aktuālos likumprojektus, par kuru virzību Saeima varētu lemt ārkārtas sēdēs vasarā, informē komisijas vadītāja. „Viens no aktuālajiem likumprojektiem būs Krimināllikuma grozījumi, ar kuriem esam plānojuši ieviest efektīvu tiesisko mehānismu patvaļīgas būvniecības izskaušanai. Komisijas darba kārtībā ir arī virkne citu jautājumu, tostarp jāpārskata bāriņtiesu darba tiesiskais regulējums, kā arī saistībā ar pāreju uz „tīrajām” tiesu instancēm jāveic attiecīgi likuma grozījumi. Tāpat vēl šajā sasaukumā jāpieņem jaunais šķīrējtiesu regulējums, ko Saeima pavasara sesijas pēdējā sēdē apstiprināja otrajā lasījumā,” teic I.Čepāne.

Pavasara sesijas pēdējā sēdē noslēgts būtisks darbs, Saeimai grozot Satversmi un papildinot to ar ievadu jeb preambulu, kurā norādīti Latvijas valsts mērķi un valstiskuma vēsturiskās attīstības nozīmīgākie punkti, kā arī galvenās vērtības, uz kurām balstās Latvijas valsts un sabiedrība. „Papildinot Satversmi ar ievadu, tā iegūs modernu, vairumam mūsdienu konstitūciju raksturīgo apveidu, kas saturēs ne tikai valsts institūciju un procedūru regulējumus un pamattiesības, bet arī norādes uz valsts politiskajiem, tiesiskajiem un morālajiem pamatiem,” uzskata komisijas vadītāja.

Lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas, šajā sesijā pieņemts Mediācijas likums. Tajā nostiprināts normatīvais ietvars mediācijai kā tiesvedībai alternatīvam domstarpību risināšanas veidam. Mediācija definēta kā strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību.

I.Čepāne pauž gandarījumu, ka beidzot ir izdevies rast sabalansētu risinājumu tā dēvēto „čekas maisu” jautājumā. Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti publiski būs pieejami pēc to zinātniskās izpētes, kas jāveic līdz 2018.gada 31.maijam. VDK materiālu izpēte tiks uzticēta speciālai valdības izveidotai starpnozaru komisijai, kura jāizveido līdz 2015.gada 1.janvārim, atvēlot tās darbam attiecīgu finansējumu.

Aizvadītajā sesijā arīdzan modernizēts mantojuma tiesību regulējums, vienkāršojot mantojuma institūtu un risinot problēmas līdzšinējā kārtībā, kas skar laulāto, radinieku un adoptēto mantošanu, testamenta formas un mantojuma aizgādnību.

Tāpat Saeima pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, paplašinot to kriminālprocesu loku, kuru pabeigšana saprātīgā termiņā jānodrošina prioritāri. Tostarp priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā būs kriminālprocesam, kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli.

Savukārt Krimināllikuma grozījumi paredz atbildību par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu.

Jāpiebilst, ka Saeimas Juridiskajā komisijā strādā deviņi deputāti. Juridiskā komisija izveidojusi Tiesu politikas apakškomisiju un Krimināltiesību politikas apakškomisiju.