Šobrīd izskatās, ka publiskajā telpā tiek piedāvātas idejas, neapsverot to īstenošanas sekas. Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir ļoti liels, tādēļ arodbiedrības pozitīvi vērtē lēmumu izveidot Ēnu ekonomikas apkarošanas padomi, kurā arī sociālie partneri varēs sniegt savus ierosinājumus situācijas uzlabošanai.

"Cīņu ar aplokšņu algām mēs neesam uzsākuši no pareizā gala, jo visu laiku runājam par sodīšanu un "izķeršanu", bet nerunājam par to, kādēļ šīs aplokšņu algas rodas un kāpēc darba devējiem ir izdevīgi maksāt algas "aploksnēs". Bieži vien arī darbiniekiem ir izdevīgi šādas algas saņemt. Tāpēc pirmām kārtām vajadzētu valsts līmenī diskutēt par cēloņiem: ir jāpārskata visi likumi, kas nosaka nodokļu apjomu un citas lietas, kas saistītas ar algu izmaksu. Ja liela daļa darba devēju pasaka, ka viņi nevar nodokļus samaksāt, tad ir jāatrod izeja no šādas situācijas. Tikai tad, kad visi sapratīs, par ko un kāpēc viņi maksā nodokļus, tad droši vien šī problēma tiks atrisināta," norāda LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

LBAS uzskata, ka ideja par darbinieku sodīšanu ar kriminālsodu no valsts amatpersonu puses ir ļoti vieglprātīga. Iespējams, ka var atrast kādu citu ietekmēšanas veidu, bet tad ir jāparedz pretimnākšana darbiniekam, jo darbinieks darba tirgū ir vājākā puse. Tie gadījumi, kad darbinieks darba devējam prasa maksāt algu aploksnē ir ļoti reti, situāciju tomēr nosaka darba devējs. Līdz ar to darbiniekam nav citas izejas - vai nu būt bezdarbniekam, vai arī saņemt šo "aplokšņu" algu.

LBAS jurists Kaspars Rācenājs: "Prakse liecina, ka darbinieki ne jau aiz laba prāta saņem "aplokšņu" algas. Viņiem pārsvarā tiek norādīts - vai nu jūs piekrītat, vai - re, kur ir durvis! Pirms vairākiem gadiem ideju par darbinieku sodīšanu VID neatbalstīja, jo radās pamatotas bažas, ka darbinieki ar darba devējiem sāks par to vienoties, un darbinieki paši būs ieinteresēti slēpt šīs "aplokšņu" algas."

Arī diskusijās starp darba devējiem, arodbiedrībām un valsts puses pārstāvjiem Starptautiskās darba organizācijas (SDO) nupat notikušajā konferencē Ženēvā visas puses vienojās, ka "neformālajā" ekonomikā darbinieki nokļūst ne jau pēc savas izvēles, bet tādēļ, ka trūkst iespējas formālajā ekonomikā un nav citu izdzīvošanas iespēju. Tādēļ valsts politika ir stingri jāvērš šīs situācijas uzlabošanas virzienā.