Lai veicinātu valsts valodas stiprināšanu medijos, Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tie paredz, ka radio stacijām, kurām izsniegtajās apraides atļaujās noteikts, ka vismaz pusei programmu jābūt valsts valodā, būs jāpāriet uz apraidi tikai latviešu valodā.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī likuma grozījumus, kas paplašina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pilnvaras veikt mediju monitoringu, piešķirot padomei tiesības ierakstīt programmas un ierakstus izmantot pārkāpumu pierādīšanas procedūrā.

Lai veicinātu godīgu konkurenci mediju nozarē, šie grozījumi arī nosaka, ka NEPLP, lemjot par apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas anulēšanu, būs jāņem vērā arī pārkāpuma būtiskums - sabiedriskā bīstamība, paveiktais pārkāpuma seku un atkārtošanas novēršanā, kā arī pārkāpuma ietekme uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un spēju to turpināt.

Savukārt, lai celtu godprātīgi strādājošu elektronisko plašsaziņas līdzekļu konkurētspēju un stiprinātu nacionālo informācijas telpu, paplašinot mediju nozarē sodāmo pārkāpumu apjomu un paaugstinot piemērojamo sodu amplitūdu, komisijas darba grupā izstrādāti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie Saeimā pieņemti pirmajā lasījumā.

Saeima otrajā lasījumā arī apstiprināja komisijas virzītos grozījumus Tiesībsarga likumā. Tie precizē kārtību tiesībsarga amata kandidāta izvirzīšanai un apstiprināšanai, kā arī tiesībsarga atbrīvošanai no amata, paredzot, ka tiesībsarga atbilstības amatam izvērtēšanai tiek veidota parlamentārās izmeklēšanas komisija.

Komisijas uzmanības lokā pavasara sesijā bija arī situācija saistībā ar īrnieku tiesībām uz mājokļa neaizskaramību. „Neskaitāmie gadījumi, kad denacionalizēto namu īpašnieki ar brutālām metodēm piespiež īrniekus pēkšņi atstāt savus mājokļus, mūsdienu tiesiskajā, demokrātiskajā valstī ir prātam neaptverami. Šai patvaļai un visatļautībai ir jādara gals,” skaidro komisijas priekšsēdētāja.

Ņemot vērā šo īrnieku sūdzības, ka Valsts policija tos neaizsargā, komisijas deputāti šo situāciju pārrunāja arī ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, kurš deputātiem solīja aktualizēt iedzīvotāju iesniegumu izskatīšanas jautājumu Valsts policijas augstākās vadības līmenī.

Nākamajā - rudens - sesijā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija turpinās strādāt pie godīgas mediju konkurences veicināšanas un nacionālo plašsaziņas līdzekļu stiprināšanas. Komisijas uzmanības lokā būs arī jautājuma virzība saistībā ar īrnieku tiesībām un citi aktuālie cilvēktiesību jautājumi.