"Izvērtējot visu pušu viedokli, ir skaidrs, ka galvenais jebkurā situācijā ir bērns un neviens ar nolūku nevēlas nepamatoti izraut bērnus no ģimenēm. Lai gan bāriņtiesas savā ikdienas darbā saskaras ar daudz un dažādām cilvēku emocijām, pretrunīgām situācijām un neizpratni, tās nedrīkst paust savu viedokli un attieksmi par konkrētiem notikumiem cilvēku un ģimeņu privātajā dzīvē. Līdz ar to sabiedrībā veidojas vienpusējs viedoklis par bāriņtiesu darbu un kompetenci, kas sakņojas bieži vien nepamatoti negatīvā attieksmē pret bāriņtiesu darbu.

Bērnu tiesību aizsardzības sistēma valstī darbojas gandrīz divdesmit gadus un nepārtraukti tiek pilnveidota, līdz ar to kopumā tā ir jāsaglabā. Vienlaikus ir skaidrs, ka jebkuru darba kvalitāti ir iespējams pilnveidot un uzlabot, tāpēc jaunizveidotajā darba grupā visas iesaistītās puses aktīvi risinās gan konstatētos problēmjautājumus, gan analizēs esošo situāciju un sniegs priekšlikumus turpmākam darbam, lai uzlabotu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu," uzsvēra ministrs.

Tāpat U.Augulis pauda gandarījumu par bāriņtiesu gatavību aktīvi iesaistīties situācijas uzlabošanā un savas darbības skaidrošanā sabiedrībai. Nereti bāriņtiesas nepelnīti kļūst par ķīlniekiem neatrisinātām sociālām problēmām vai pakalpojumu trūkumam pašvaldībās. Līdz ar to bāriņtiesu pārstāvji ir gatavi sekmēt sadarbību ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, kā arī citām iesaistītajām institūcijām, lai rezultātā neciestu bērni un tiktu veikts atbilstošs preventīvais darbs, un bērns varētu palikt savā ģimenē vai savlaicīgi pasargāts dzīvības un veselības apdraudējuma gadījumā.

Plānots, ka darba grupā LM aicinās piedalīties pašvaldību sociālo dienestu, bāriņtiesu, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Tiesībsarga un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

Tikšanās laikā ministrs uzklausīja Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētājas Baibas Melderes, Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja Aivara Krasnogolova un Jēkabpils bāriņtiesas pārstāvja Tāļa Zalvas viedokli par bāriņtiesu sistēmas darbību un konstatētajām problēmām. Bāriņtiesu pārstāvji uzsvēra, ka bāriņtiesu uzmanības centrā ir un būs bērns un viņa intereses. Savukārt kā problēmas minēja atsevišķu bāriņtiesu darba kvalitāti un sabiedrībā valdošo neskaidrību par bērnu tiesību aizsardzības sistēmu.

Vienlaikus Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs uzsvēra, ka jebkurš bāriņtiesas pieņemtais lēmums ir sensitīvs, kādai no pusēm nepatīkams, strīdīgs un ar to nekad visi nebūs apmierināti. Savukārt, izvērtējot bāriņtiesu paveikto, pērn no apmēram 1700 Rīgas bāriņtiesas pieņemtajiem lēmumiem divi ir atzīti par nekvalitatīviem. Tāpat viņš uzsvēra, ka bāriņtiesās strādā darbinieki ar darbam atbilstošu izglītību psiholoģijā, jurisprudencē, sociālajā darbā, pedagoģijā un medicīnā. Tomēr papildu apmācība vienmēr ir labs veids, kā pilnveidot darbinieku zināšanas, īpaši specifiskos jautājumos.

Savukārt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta - Riekstiņa norādīja, ka bāriņtiesu darba kvalitāti nevar vērtēt atsevišķi no sociālā dienesta darba kvalitātes, jo minēto dienestu sadarbība ir ļoti cieša. 

Pašlaik pašvaldībās ir izveidotas 145 bāriņtiesas. 2013.gadā kopumā bāriņtiesas pieņēma 14 869 lēmumus, no kuriem 85 tika pārsūdzēti. Kopumā no visām pārsūdzētajām lietām 6 lēmumi tika atcelti.

Ņemot vērā pušu pausto viedokli, labklājības ministrs U.Augulis aicināja bāriņtiesu pārstāvjus veicināt un vairāk sekmēt sadarbību ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un arī reģionālajām bāriņtiesām. U.Augulis rosina bāriņtiesas informēt un atgādināt par to pienākumiem un tiesībām, kā arī darba kvalitāti, jo īpaši uzsverot prevencijas pasākumu un atbilstošu pakalpojumu nodrošināšanu ģimenēm ar bērniem. Tas ir būtisks priekšnosacījums tam, lai bāriņtiesai nebūtu iemesls bērnu šķirt no ģimenes.

Tāpat puses bija vienisprātis, ka vairāk ir jāskaidro sabiedrībai bērnu tiesību aizsardzības sistēma, bāriņtiesu darbības mērķi un atbildība, kā arī sociālo pakalpojumu nepieciešamība un savlaicīgs darbs ar ģimenēm, kurās konstatētas dažādas sociālas problēmas. Nereti ģimenei ir nepieciešama ne tikai materiāla, bet arī emocionāla un praktiska palīdzība ikdienas sadzīves jautājumu risināšanā. Savukārt nevar pieļaut situācijas, ka bērna veselībai un dzīvībai draud briesmas.

Vienlaikus ir jāveicina sabiedrībā arī izpratne par ģimenes un bērna vērtību. Katrs no vecākiem ir atbildīgs par saviem bērniem, un viņam ir jāuzņemas šī atbildība savu stāvokli uzlabot un pilnvērtīgi iesaistīties līdzdarbības pienākumu pildīšanā. Ne vienmēr materiāls atbalsts atrisina samilzušo problēmu ģimenē. Dažkārt ir jārisina cēlonis un krīzes situācija pēc būtības.