Vienlaicīgi Ministru prezidente uzsver, ka šim mērķim valsts budžets netiks palielināts. Tāpat nav pieļaujama atgriešanās pie trekno gadu piemaksām un prēmijām, kas tiek maksātas visiem un nav saistītas ar darba rezultātiem.

Ministru prezidenta Laimdota Straujuma norāda, ka vissatraucošākā situācija ir tieši valsts pārvaldē, tā ir nepārspīlēti kritiska.

"To apstiprina pastāvīgas, negatīvas tendences - ievērojami kavēti termiņi, nekvalitatīvi sagatavoti dokumenti, institucionālās atmiņas un pieredzes zudums, tiek iepirkti ārpakalpojumi valsts ierēdņu darba darīšanai. Tas ir apdraudējums visai valstij, valsts attīstībai. Sistēma ir būtiski jāpilnveido, t.sk., motivācijas sistēma, lai paaugstinātu darba efektivitāti un samazinātu kvalificētu speciālistu aizplūšanu no darba valsts pārvaldē. Tomēr papildu finansējums nākamā gada budžetā valsts pārvaldes atalgojuma problēmu risināšanai netiks piešķirts. Risinājums ir jārod esošā budžeta ietvaros, tajā skaitā nodrošinot adekvātu atalgojumu „atslēgas cilvēkiem”, veicot reformas un optimizāciju, jo papildu nākamā gada valsts budžeta finansējums  ir paredzēts sociāliem jautājumiem, t.sk., pensiju indeksācijai, aizsardzības budžeta palielināšanai u.c.,” uzsver L.Straujuma.

Viņa norāda, ka agri vai vēlu būs jārisina arī ministru atalgojums.. „Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā valdības vadītāju atalgojums ir ievērojami mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, nemaz nerunājot par Eiropas Savienības atalgojuma līmeni. Šis jautājums ir jādiskutē Saeimas un sabiedrības līmenī, taču Ministru kabineta darba kārtībā patlaban nav lēmuma pašiem lemt par sava atalgojuma palielināšanu,” uzsver Ministru prezidente.

Pēc tikšanās ar Valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu, Valsts kancelejas direktori Elitu Dreimani un Finanšu ministrijas valsts sekretāri Baibu Bāni Ministru prezidente Valsts kancelejai un Finanšu ministrijai uzdeva sagatavot un iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem.