Koncepcija identificē VP attīstību ietekmējošās problēmas un piedāvā to iespējamos risinājumus, vienlaikus uzlabojot un efektīvi izmantojot VP cilvēku un materiāltehniskos resursus.

Lai policijas darbs nākotnē atbilstu nepieciešamajai kvalitātei, sabiedrības interesēm un spētu veidot drošu dzīves vidi, būtiska ir ne tikai policistu darba motivācijas, atlīdzības, izglītības un policijas materiāltehniskās kapacitātes stiprināšana, bet arī pietiekams personāla un materiāltehnisko resursu nodrošinājums un racionāls un mērķtiecīgs tā pielietojums.

„Pēdējās būtiskākās pārmaiņas Valsts policijā notika 2009.gadā, kad tika īstenota Valsts policijas reģionālā reforma, kas ieviesa jaunu, optimizētu iestādes struktūru, izveidojot piecas reģionālās pārvaldes – Rīgas, Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales. Finansējums tobrīd tika samazināts, taču funkcijas ir nākušas klāt, kā rezultātā iekšlietu nozarei šobrīd ir daudz jaunu un neraksturīgu funkciju, piemēram, konvojēšana – personu pārvietošanu uz tiesām un ieslodzījuma vietām. Šobrīd tā VP rada nesamērīgu papildu slodzi un šo funkciju atsevišķos reģionos ir spiesti nodrošināt pat kriminālpolicijas darbinieki, tādējādi atņemot laiku noziegumu izmeklēšanas darbam,” norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

“Valsts policijas attīstības koncepcija būtiski mainīs Valsts policijas darbu. Koncepcija skaidri nosaka, ka policijai jāpilda tikai tai piederīgās funkcijas, un rosina atteikties no neraksturīgajām, tādējādi veicinot efektīvu esošo cilvēkresursu vadību Valsts policijā un motivējot iesaistīties iekšlietu nozarē arvien jaunus cilvēkus,” uzsver R.Kozlovskis.

Kā galvenos darbības virzienus koncepcija uzsver likumpārkāpumu novēršanu, piedāvājot VP attīstību virzīt no reaģējošas un represīvas tiesībsargājošās iestādes, kas pārsvarā reaģē uz sekām – uz iestādi, kas sniedz pakalpojumu sabiedrībai, pilnībā neatsakoties no represīvajām metodēm un bruņoti militarizētas iestādes lomas atsevišķu noziegumu izmeklēšanā un novēršanā.

Koncepcija piedāvā noteikt prioritāru arī VP praksi un aktivitātes likumpārkāpumu prevencijā, tādējādi veicinot sabiedrības drošības apdraudējumu un likumpārkāpumu efektīvāku novēršanu un attīstot ciešāku sadarbību ar likumpārkāpumu novēršanā iesaistītajām institūcijām, organizācijām un sabiedrību kopumā.

Iekšlietu ministrijai kopā ar Tieslietu ministriju un Ģenerālprokuratūru līdz 2016.gada vasarai jāizstrādā Grozījumi Kriminālprocesa likumā, lai maksimāli vienkāršotu un samērotu izmeklēšanā patērētos resursus ar nodarītā kaitējuma apmēru.

Savukārt motivēta un profesionāla personāla iesaistē koncepcija paredz attīstīt uz zināšanām balstītu VP personāla plānošanas un vadības praksi, panākot katra policijas darbinieka personīgu iesaisti un motivētību iestādes un struktūrvienības kopējo darbības mērķu sasniegšanā, jo īpaši struktūrvienību vidējā līmeņa vadītāju profesionālu iesaisti kompetentā personāla pārvaldībā.

Koncepcijas ieviešanu jau atbalstījusi Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un iekšlietu nozares arodbiedrības.

Viens no nozīmīgākajiem stratēģiskajiem dokumentiem, kas jau pieņemts Ministru kabinetā 2013.gada 17.decembrī, ir uz jauniem principiem balstītas darba samaksas sistēmas koncepcijas ieviešana visām Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām. Koncepcija paredz no 2016.gada mēnešalgu noteikt atbilstoši veicamajiem dienesta uzdevumiem. Koncepcijas mērķis ir darba samaksas sistēmas pilnveidošana un darba samaksas paaugstināšana amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, lai motivētu uzsākt un turpināt dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, paaugstināt kvalifikāciju un virzīties pa karjeras kāpnēm, nosakot līdzīgu darba samaksu par vienādas sarežģītības dienesta pienākumu izpildi, kā arī nodrošinātu darba samaksas sistēmas caurskatāmību.