Kādas ir pirmās asociācijas, izdzirdot vārdu zinātnieks? Vai tas ir krēslainā kabinetā no ārpasaules noslēdzies kopsakarību izzinātājs, kādus bieži mēdza attēlot agrāko gadsimtu gleznās? „Staigājoša enciklopēdija”, kas vienmēr zinās visas pareizās atbildes, nedaudz iesirms profesors ar lekciju pierakstiem pilnu portfeli un teorijām pilnu galvu vai aizrautīgs sarunu biedrs ikvienam, kas būs ieinteresēts doties līdzi viņa zināšanu labirintos? Mēdz teikt, ka vislabākā atpūta ir nodarbju maiņa, tādēļ, lai cik atšķirīgi nebūtu mūsu priekšstati par zinātni un tai piederīgajiem, arī zinātniekiem ir savi hobiji. Lai gan šajā vidē strādājošajiem bieži vien darbs kļūst par savdabīgu dzīvesveidu un aizraušanos vienlaicīgi, daudziem no viņiem jau izsenis līdzās pamatprofesijai ir ne mazāk saistoši hobiji, vaļasprieki un brīvā laika pavadīšanas veidi. Vieniem zinātne ir kļuvusi par dzīvesveidu vai arī aizraušanās ir zinātnisko interešu turpinājums, citiem brīvā laika pavadīšana ir kas pavisam atšķirīgs un nesaistīts ar pētniecisko darbu.

Šogad, kad senākā neatkarīgās Latvijas augstskola – Latvijas Universitāte – svin savu 95 gadu jubileju un Rīga ieguvusi Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, izstāde „Laiks darbam – laiks atpūtai” piedāvā divdesmit divus stāstus par Latvijas Universitātes zinātnieku, pētnieku, topošo zinātnieku un pasniedzēju hobijiem. Izstāde tapusi Latvijas Universitātes un Radio NABA kopīgi veidotā Zinātnes festivāla ietvaros, kas ietilpst Rīga 2014 oficiālās programmas tematiskajā vadlīnijā „Izdzīvošanas komplekts”.

LU Vēstures muzejs izsaka lielu pateicību visiem izstādes dalībniekiem par atsaucību!