Izskatot Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu un citus lietai pievienotos dokumentus, Augstākās tiesas Civillietu departaments 31.oktobrī deviņu tiesnešu sastāvā atcēla pirmās instances tiesas spriedumu par SIA “Gvano” ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa plāna apstiprināšanu.

Izskatot lietu, Civillietu departaments konstatēja, ka protestā norādītais AS „Swedbank” tiesību aizskārums ir radies divu secīgu un savstarpēji saistītu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) realizācijas rezultātā:

• AS „Swedbank” galveno parādnieku SIA „Tērbatas biznesa centrs” un SIA „Arts Plaza” ĀTAP, samazinot no aizdevuma līgumiem izrietošos AS „Swedbank" prasījumus pret galvenajiem parādniekiem, un pēc šo ĀTAP plānu izpildes uzskatot, ka ir izbeigusies AS „Swedbank” ķīlas tiesība uz trešajai personai – ķīlas parādniekam SIA „Gvano” piederošo nekustamo īpašumu;
• uzsākot AS „Swedbank” ķīlas parādnieka SIA „Gvano” ĀTAP ar galvenā parādnieka ĀTAP rezultātā samazināto AS „Swedbank” prasījumu pret SIA „Gvano”, par kuru atbild SIA „Gvano” ieķīlātais īpašums; turklāt pēc galveno parādnieku ĀTAP plānu izpildes uzskatot, ka ķīlas tiesība ir izbeigusies un ka AS „Swedbank” vairāk nav SIA “Gvano” nodrošinātais kreditors.

Lai gan apstrīdēts ir tikai otrais ĀTAP, ņemot vērā, ka protestā norādītais kreditora tiesību aizskārums ir divu ĀTAP rezultātu kumulatīvas sekas, Civillietu departaments uzskatīja, ka izskatāmās lietas efektīva un taisnīga izspriešana nav iespējama, aplūkojot ķīlas parādnieka ĀTAP tiesību jautājumus atrauti no galveno parādnieku ĀTAP tiesību jautājumiem. Tā kā lietā nav ziņu par to, ka galveno parādnieku ĀTAP būtu apstrīdēti, Civillietu departamentam nebija tiesiska pamata pārvērtēt spēkā stājušos tiesas nolēmumus minētajās galveno parādnieku ĀTAP lietās pēc būtības. Tomēr tā kā lietas materiālos bija atrodamas ziņas, kuras norādīja uz iespējamiem likuma pārkāpumiem gan izskatāmajā lietā, gan galveno parādnieku ĀTAP procesos, Civillietu departaments vienlaikus pieņēma arī blakus lēmumu par iespējamajiem pārkāpumiem, adresējot to Ģenerālprokuratūrai, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam un Maksātnespējas administrācijai.

Spriedums

Civillietu departaments savā spriedumā konstatēja, ka protestā ir pamatoti norādīts uz Maksātnespējas likuma normu pārkāpumu un Civillikuma normu iztulkojumu. Gan 2007.gada, gan 2010.gada Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka  ĀTAP pasākumu plāna uzdevums ir nodrošināt, lai plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums, īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, ir vismaz tikpat liels kā gadījumā, ja šā plāna apstiprināšanas brīdī parādniekam tiktu pasludināts maksātnespējas process. Šis noteikums bija pārkāpts visos ĀTAP procesos. No lietas materiāliem izriet, ka AS „Swedbank” nav saskaņojusi nevienu ĀTAP plānu, turklāt, pretēji Maksātnespējas likuma 42.panta pirmajai daļai, tai pat nav nodots SIA „Gvano” ĀTAP plāns saskaņošanai. Līdz ar to, ja galveno parādnieku ĀTAP plānu apstiprināšanas brīdī būtu iestājusies galveno parādnieku maksātnespēja, AS „Swedbank” kā ĀTAP plānu nesaskaņojušajam kreditoram neapšaubāmi būtu tiesības izlietot ķīlas tiesību, kura nodibināta uz ķīlas parādniekam piederošo nekustamo īpašumu, turklāt pilnā nodrošinātā prasījuma apmērā. Taču izskatāmajā gadījumā AS „Swedbank” visu ĀTAP rezultātā ir ne vien pretēji savai gribai zaudējusi attiecīgi 80% un 75% prasījuma tiesību pret galvenajiem parādniekiem SIA „Tērbatas biznesa centrs” un SIA „Arts Plaza”, bet, saskaņā ar SIA „Gvano” un tās maksātnespējas administratores apgalvoto, arī ķīlas tiesības uz ķīlas parādnieka nekustamo īpašumu tādā pašā apjomā. Šāds galveno parādnieku un ķīlas parādnieka ĀTAP plānu rezultāts ir pretējs Maksātnespējas likuma noteikumiem, kā arī Maksātnespējas likuma 6.pantā noteiktajiem tiesību saglabāšanas un saistību izpildes principiem.

Civillietu departaments konstatēja, ka pat gadījumā, ja galveno parādnieku ĀTAP plāna neapstrīdēšanas dēļ AS „Swedbank” prasījumi pret galvenajiem parādniekiem ir samazinājušies par 75 un 80%, šis samazinājums neietekmē AS „Swedbank” tiesības atbilstoši Civillikuma 1278.pantam dabūt no ieķīlātās lietas samaksu pilnā prasījuma apmērā, kāds tai bija pret galvenajiem parādniekiem pirms šo galveno parādnieku ĀTAP plānu apstiprināšanas.

Civillietu departaments spriedumā norādīja arī to, ka kreditora prasījumu samazināšana ĀTAP gaitā pretēji kreditora gribai nav izmantojama atrauti no Maksātnespējas likuma un tiesiskās aizsardzības procesa mērķiem un principiem. Savukārt Maksātnespējas likuma mērķi un principi nedrīkst tikt iztulkoti un izmantoti pretēji Satversmes 105.pantā noteiktajām pamattiesībām uz īpašumu.

Līdz ar to par prettiesisku atzīstams SIA „Gvano” ĀTAP plāns, kurā, pārkāpjot 2010.gada Maksātnespējas likuma  40.panta ceturtās daļas 3.punktu, nav atspoguļotas  SIA ”Gvano” saistības pret nodrošināto kreditoru AS „Swedbank”, kuras izriet no ķīlas tiesības, turklāt tā prasījuma apmērā, kāds bija AS „Swedbank” pret galvenajiem parādniekiem SIA „Tērbatas biznesa centrs” un SIA „Arts Plaza” pirms šo galveno parādnieku ĀTAP plāna apstiprināšanas, atskaitot tās summas, kuras AS “Swedbank” saņēmusi galveno parādnieku ĀTAP plāna izpildes gaitā.

Civillietu departaments spriedumā izskaidroja arī kreditora gribas nozīmi ķīlas tiesības nodibināšanā un izbeigšanā. Tā kā ķīlas tiesība tiek nodibināta ar līgumu, ir jāņem līdzēju griba attiecībā uz ķīlas tiesības izlietošanu. Tādēļ galvenā parādnieka ĀTAP plāna saskaņošanas, apstiprināšanas un izpildes rezultātā samazināts nodrošinātā kreditora prasījums, ja samazinājums noticis pretēji šā kreditora gribai, nav uzskatāms par prasījuma dzēšanu Civillikuma 1309.panta izpratnē un tādēļ neizbeidz un nesamazina ķīlas tiesību, kura nodrošina šo prasījumu, ciktāl kreditors nav paudis citu gribu.

Blakus lēmums

Civillietu departaments vienlaikus ar spriedumu pieņēma arī blakus lēmumu, kurš adresēts Ģenerālprokuratūrai, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam un Maksātnespējas administrācijai pārbaudei. Blakus lēmumā norādīti vairāki iespējamie likuma pārkāpumi, kuru varbūtība izrietēja no lietā esošajiem dokumentiem, tai skaitā fiktīvu kreditoru un saistīto personu iesaistīšana iespējama iesaistīšana ĀTAP plāna apstiprināšanā, kreditoru saistību prettiesiska dzēšana galveno parādnieku ĀTAP plānos un pārkāpumi ĀTAP plānu saskaņošanas procesā.