Attiecībā par tā dēvētajiem „spoku kuģiem” Z.Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka „ir jāīsteno pasākumi pret cilvēku kontrabandistu kriminālajiem grupējumiem, kas ļaunprātīgi izmanto migrantus, pakļaujot tos bīstamiem Vidusjūras šķērsošanas riskiem.” Viņa arī norādīja, ka pēdējā laika notikumi skaidri demonstrē nepieciešamību pastiprināt kopējo rīcību. Šajā kontekstā Z.Kalniņa-Lukaševica informēja Eiropas Parlamentu par ES Padomes gatavību prioritārā kārtībā izskatīt Komisijas priekšlikumus pasākumiem, kas vērsti pret cilvēku kontrabandu.

Diskutējot par sieviešu skaitu uzņēmumu valdēs, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka „nav neviena iemesla, lai divdesmit pirmajā gadsimtā biznesu, bankas un ekonomiku kopumā galvenokārt vadītu vīrieši.” Z.Kalniņa-Lukaševica arī papildināja, ka valdes locekļu izvēles procedūrai būtu jābūt godīgai, balstītai uz nopelniem un caurspīdīgai. Z.Kalniņa-Lukaševica ES Padomes vārdā apliecināja Eiropas Parlamentam, ka tiks turpināts darbs pie attiecīgās direktīvas.

„Mūsu pienākums ir garantēt pilsoņiem patiesu tiesiskuma, brīvības un drošības telpu, novēršot smagus noziegumus un organizēto noziedzību, kā arī korupciju,” uzsvēra Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, informējot Eiropas Parlamentu par ES Padomes pastāvīgo iesaisti iniciatīvās, kas veidotas organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanai, uztverot tās par visaugstākajām politiskajām prioritātēm. Viņa arī norādīja, ka atjaunotajai Iekšējās drošības stratēģijai būtu jāspēj identificēt galvenos kopējos draudus un izaicinājumus nākamajiem gadiem.

Atbildot uz Eiropas Parlamenta deputāta, uzdotu jautājumu par iespējamiem advokātu izspiegošanas gadījumiem, Z.Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka prezidentūra nevar komentēt iespējamās darbības, kuras varētu būt veikušas drošības institūcijas. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu iekšējās drošības jautājumi ir dalībvalstu atbildības joma.