„Lai arī grozījumu autorus vada vislabākie nodomi un rūpes par bērnu interesēm, piedāvātā Civillikuma redakcija tomēr raisa vairākus jautājumus un asus iebildumus. Piemēram, satraukumu rada priekšlikums no potenciālo aizbildņu loka izslēgt personas, kurām iepriekš nav bijusi saikne ar bērnu. No vienas puses, praksē ir daudz gadījumu, kad aizbildnību veiksmīgi uzņemas bērnam sākotnēji sveši cilvēki, bet saprotama ir arī ministrijas vēlme novērst riskus, kas šādos gadījumos var rasties,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere.

„Gan vienas, gan otras puses argumenti ir vērā ņemami, un deputāti šeit nevar pieņemt politisku lēmumu, jo runa ir par bērnu interesēm, kas vispirms būtu jāiztirzā gan ministriju, gan nevalstisko organizāciju speciālistu lokā. Aicinām lietpratējus un visas iesaistītās puses sanākt kopā uz nopietnu diskusiju un uz likumprojekta trešo lasījumu piedāvāt visām pusēm pieņemamu kompromisa risinājumu,” pauž I.Lībiņa-Egnere.

Piedāvātās Civillikuma izmaiņas paredzēja atteikties no prioritāras potenciālo aizbildņu secības, nosakot, ka aizbildnība pār nepilngadīgo piekrīt viņa radiniekiem, personām, kuras atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā vai uztur emocionālu saikni ar nepilngadīgo, un audžuģimenei.

Savukārt spēkā esošā Civillikuma redakcija nosaka, ka aizbildnība pār nepilngadīgajiem piekrīt vispirms viņu tuvākajiem radiniekiem. Ja aizbildņi neatrodas starp radiniekiem, tos ieceļ bāriņtiesa no citu personu vidus. Civillikums patlaban nekonkretizē šo „citu personu” loku.

Kā informē Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre, deputāti darbu pie Civillikuma otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem turpinās kādā no tuvākajām komisijas sēdēm.