Konference pievērsās aktuālajiem darba tirgus jautājumiem, kurus arodbiedrība var ietekmēt - kvalitatīvu darbavietu veidošanai, jauniešu nodarbinātībai un brīvās darbaspēka kustības izaicinājumiem. Īpaša uzmanība konferencē tika veltīta Eiropas arodbiedrību kustības pašreizējai ietekmei un arodbiedrību kapacitātei.

Konferencē piedalījās ETUC ģenerālsekretāre Bernadete Segola: "Eiropas līderi ir kā autovadītāji, kuri liek kāju uz gāzes pedāļa un bremzes vienlaicīgi. ES mudina uz investīcijām, lai radītu izaugsmi un darba vietas, bet uzstāj arī uz taupību, samazinājumiem un reformām, kas iznīcina izaugsmi un darbavietas. Eiropas valdības, šķiet, neuztraucas, ka to politikas nestrādā, bet tās ļoti uztrauksies par vēlētājiem, kas pieaugošā skaitā no tām novērsīsies. Katru dienu, dodoties pa nepareizu ceļu, valdību vadītāji nokļūst arvien tuvāk nobraukšanai no klints. Arodbiedrības turpinās prasīt izbeigt bargo taupību, veikt lielākus ieguldījumus un labākas reformas, piemēram, labāku izglītību un apmācības un pareizi īstenotu Jauniešu garantiju."

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: "Šī LBAS organizētā konference bija savā ziņā unikāla, jo tas bija vienīgais strādājošo forums Latvijas prezidentūras laikā. Mūsdienās, kad darba attiecības kļūst elastīgākas, un tās arvien grūtāk ir iekļaut likumu rāmjos, pirmajā vietā izvirzās komunikācija - sociālais dialogs starp darbinieku un darba devēju un tās rezultāts - darba koplīgums. Tas liecina, ka arodbiedrības loma un izaicinājumi aizvien pieaug."

Arodbiedrību kustība šobrīd sastopas ar nevienlīdzīgu un dažādu sociālā dialoga praksi un efektivitāti ES dalībvalstīs un reģionos. Konferencē risinājās diskusija un tika veidota vienota izpratne par mūsdienu arodbiedrību kustību un ietekmi ES līmenī kā trīspusējā, tā divpusējā sociālajā dialogā. ETUC politiskās vadības pārstāvji sniedza pārskatu par arodbiedrību ietekmi ES un tās reģionos. Latvijas un citu dalībvalstu arodbiedrību pārstāvji dalījās ar pieredzi un labo praksi kapacitātes izaicinājumu risināšanā savās valstīs, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un arodbiedrību ietekmes palielināšanā lēmumu pieņemšanā nacionālajā un ES līmenī. Galvenie secinājumi - veidojoties netradicionālām darba formām, arodbiedrībām jadomā arī par netradicionāliem veidiem, kā vairot biedru skaitu un solidaritāti, kā arī - arodbiedrības nedrīkst baidīties no pārmaiņām.

Konferences diskusijā par kvalitatīvām darbavietām, kvalitatīvas nodarbinātības faktoriem un apstākļiem, šī brīža situāciju ES2020 nodarbinātības mērķu sasniegšanā un arodbiedrību lomu kvalitatīvu darbavietu radīšanas procesā iesaistījās ETUC ģenerālsekretāre Bernadete Segola, arodbiedrību eksperti, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda EUROFOND un darba devēju pārstāvji. Raita Karnīte uzsvēra, ka jebkuru nodarbošanos var padarīt par kvalitatīvu, un tas ir arodbiedrības darbības uzdevums. Tikai sabiedrībā ir jāmaina izpratne par darbavietu kvalitāti. EUROFOND pētījumi liecina, ka uzņēmumi, kuros ir arodbiedrība un labs sociālais dialogs, ir veiksmīgāki. Diskusijās tika uzsvērts, ka cienīga alga, darba drošība, darba vide ir kvalitatīva darba būtiskie elementi. Tacu nevar runāt par kvalitatīvu darbu, ja nav cienīga atalgojuma. Darba devēju izpratnē problēma ar kvalitatīvas nodarbinātības trūkumu Latvijā ir cieši saistīta ar nekorektu nodokļu regulējumu. Nodokļu sistēmai jābūt tādai, kas motivē maksāt lielākas algas, piemēram, ar diferencētu neapliekamā minimuma regulējumu, - tam piekrīt arī arodbiedrības. Viens no konferences secinājumiem - arodbiedrībām ir būtiski strādāt nozaru līmenī, jo tieši vispārsaistošas nozaru ģenerālvienošanās ir risinājums, kas var aptvert visus uzņēmumus, neatkarīgi no uzņēmuma lieluma.

Konferencē Eiropas arodbiedrību pārstāvji dalījās ar labās prakses piemēriem jauniešu nodarbinātības veicināšanas aktivitātēs, kā arī ETUC Jauniešu padomes prezidents Salvatore Marra uzstājās ar prezentāciju par jauniešu nodarbinātības situāciju ES, Eiropas sociālo partneru vienošanos par Jauniešu nodarbinātības un arodbiedrību jauniešu nodarbinātības veicināšanu. Konferences dalībnieki vienojās, ka ir ļoti būtiski identificēt jauniešu darbaspēka vajadzības un pilnībā pārstāvēt tās sarunās ar Eiropas institūcijām, valsts pārvaldi un darba devējiem. Arodbiedrībām Latvijā, īpaši nozaru arodbiedrībām, ir jābūt par aktīvu sociālo partneri Izglītības un zinātnes ministrijai, lai sasaistītu izglītību ar darba tirgu, kopā ar darba devējiem analizējot darba tirgus pieprasījumu un regulējot izglītības atbilstību šim pieprasījumam. Arodbiedrībām ir jābūt par mentoriem un ievadītājiem darba procesā, jauniešiem uzsākot darbu. Turklāt arodbiedrība ir nepieciešama, lai iemācītu jaunietim - gan izglītības iestādē, gan jau darbavietā, kā rīkoties dažādās darba dzīves situācijās - kā reaģēt uz darba devēja pieprasījumiem strādāt neapmaksātas virsstundas, samazināt atalgojumu, nepamatotiem darba kvalitātes pārmetumiem, mobingu utml., - kā nepieņemt to, kas ir zemāks par normu, un aizstāvēt savas tiesības.

Konferencē tika definēta arodbiedrību loma un rīcība darbaspēka mobilitātes un migrācijas problēmu risināšanā, ārvalstu darbinieku atbalstīšanā un diskriminācijas novēršanā. Vairāk nekā 3% darbinieku no kopējā ES darbaspēka dzīvo un strādā kādā citā ES dalībvalstī. Neskatoties uz to, ka ārvalstu darbinieku diskriminācijas aizlieguma princips ir ietverts visos nozīmīgākajos ES tiesiskajos instrumentos, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO), OECD un Eiropas Komisijas pētījumi liecina par diskriminējošu attieksmi pret ārvalstu darbiniekiem, to tiesību pārkāpumiem un sociālo dempingu. Migrācija ir neizbēgama, tādēļ arodbiedrībām ir jābūt atvērtām pieņemt un palīdzēt migrantiem, pielāgojot savus pakalpojumus, publicējot papildus informāciju, piemēram, savās mājas lapās. Nozīmīgi instrumenti ir citi pieredzes un informācijas apmaiņas tīkli, piemēram, ETUC migrācijas darba grupa, dažādi ziņojumi un rekomendācijas arodbiedrībām. Ekspertu secinājumi konferences gaitā bija, ka jāstiprina arodbiedrību pieredzes apmaiņa un sadarbība starpvalstu līmenī, īpaši nozaru arodbiedrībām. Un galvenais - arodbiedrībām ir jāveicina ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošana nacionālajās valstīs, lai nodrošinātu kvalitatīvu darbavietu pieejamību un darbinieki nebrauktu projām.

Starptautiskajā arodbiedrību konferencē piedalījās ap 150 dalībnieku no ES dalībvalstu arodbiedrībām - Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) dalīborganizācijām.

Starptautiskā arodbiedrību konference "Arodbiedrību loma ilgtspējīgas izaugsmes un kvalitatīvu darbavietu veidošanā" notika ar ESF projekta "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības administratīvās kapacitātes stiprināšana 2009. - 2015.gads" atbalstu (Projekta nr. 1DP/1.5.2.2.1./08/IPIA/SIF/001/01).