26. Marts 2015 14:35
Jaunumi
Maksātnespējas jomā stingra kontrole vajadzīga jau šodien
5

Valsts kontroles revīzijas secinātais, ka maksātnespējas likuma mērķis netiek sasniegts un maksātnespējas procesi Latvijā pašos pamatos pakļauti korupcijai, ir likumsakarīgs rezultāts politiskās gribas trūkumam sakārtot šo nozari.

Šis nav pirmais Valsts kontroles ziņojums, kurš liecina par problēmām maksātnespējas procesa jomā. Jau 2008.gadā, revidējot Maksātnespējas administrācijas funkciju un uzdevumu izpildi, VK atzina – aģentūras izveidotā uzraudzības sistēma par administratoru darbību pilnībā nenodrošina ar likumu noteiktās kontroles kvalitatīvu izpildi. Kopš šī ziņojuma pagājuši septiņi gadi, taču ar maksātnespējas procesu administratoru darbību saistītās problēmas tikai padziļinājušās. „Stingri noteiktas valsts politikas vietā sabiedrība saņēmusi vienīgi kosmētiskus Maksātnespējas likuma grozījumus, savukārt spilgtākais politiskās gribas demonstrējums ir valsts amatpersonas statusa piešķiršana maksātnespējas administratoriem. Protams, šis solis ļauj ieviest lielāku caurspīdīgumu līdz šim grūti un negribīgi kontrolētajā maksātnespējas procesa administratoru darbībā, taču vai ar to pietiek jomas sakārtošanai? Nē!” uzskata Delnas direktors Gundars Jankovs.

Valsts īstenotā uzņēmumu maksātnespējas politika ir nesakārtota jau pašā saknē. Pēc VK revīzijas rezultātiem iespējams secināt, ka maksātnespējas tiesiskajā regulējumā noteiktais mērķis – veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja vien iespējams, atjaunot tā maksātspēju – nav sasniegts. Tieslietu ministrija, kuras pienākumos ietilpst šās jomas uzraudzīšana, nav spējusi vai gribējusi veikt nepieciešamo pasākumu kopumu attiecīgas valsts politikas izstrādei un ieviešanai. Kopš 2006.gada (izņemot nepilnu divu gadu periodu, kad TM vadība bija Tautas partijas un Vienotības ziņā) tieslietu joma atrodas Nacionālās apvienības „Visu Latvijai”-TB/LNNK pārziņā. Vienīgais ministrs, kurš jau 2013.gadā sāka runāt par nepieciešamām izmaiņām maksātnespējas administratoru darbības regulācijā, bija Jānis Bordāns. Kā tas beidzās, mēs labi zinām – atsaukšana no tieslietu ministra amata un izslēgšana no TB/LNNK.  To, ka TM politiskā vadība līdz šim nav bijusi ieinteresēta jomas sakārtošanā apliecina arī tas, ka līdz pat pēdējam laikam nozarei nebija noteiktas stingras morāles un ētikas normas. Tāpat nav izslēgta personisko interešu pārstāvēšana un iespēja administratoriem sadarboties viena procesa ietvaros, kad viens ir maksātnespējas administrators, bet viņa kolēģis – kreditors, kurš turklāt vēl nosaka administratora saņemamās atlīdzības apjomu.

Kāpēc maksātnespējas procesu administrēšanas joma ir politiski tik jūtīga? Atbilde lielā mērā meklējama ekonomiskajās interesēs un milzīgajās summās, kuras tiek norakstītas šo procesu rezultātā. Tikai publiskajā sektorā vien zaudējumi ir milzīgi. Kā liecina VK revīzijas dati, laika posmā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.septembrim valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos zaudējušas vismaz 434 miljonus eiro. Prasījumu summa neizbeigtajos procesos ir vismaz 603 miljoni eiro. Nepietiekamā uzraudzība un milzīgās summas, kuras ar negodprātīgu administratoru palīdzību var norakstīt negodīgi komersanti, rada ļoti nopietnus korupcijas riskus un milzīgus zaudējumus valsts tautsaimniecībai.

Primāri veicamais uzdevums ir skaidras un nepārprotamas valsts politikas definēšana maksātnespējas jomā, kā mērķi izvirzot nevis ērti veicamu bankrota procedūru, bet gan pēc iespējas lielāku parādu atgūšanas iespējamību un uz bankrota sliekšņa esošu uzņēmumu maksātspējas atjaunošanu. Diemžēl šobrīd vērojams pretējs process – liela daļa komercsabiedrību, kas pieteikušas ārpustiesiskās aizsardzības procesu, pāriet maksātnespējas procesā. Šīs parādības izskaušanai valsts politikas līmenī skaidri jānosaka, ka maksātnespējas administratoriem jādara viss iespējamais, lai uzņēmums, kurām parādījušās maksātnespējas pazīmes, būtu spējīgs atjaunot savu darbību, noteiktā laika posmā sakārtot attiecības ar kreditoriem un turpināt attīstīties, tādējādi radot pievienoto vērtību un nesot labumu Latvijas tautsaimniecībai. Kamēr šādas valstiskas nostājas nav, un administratoriem ir pilnīga rīcības brīvība, tikmēr ir fiktīvi kreditori, ar atsevišķu administratoru palīdzību mākslīgi radītas maksātnespējas shēmas, esošie maksātnespējīgo uzņēmumu īpašnieki ar citu sev piederošu komercsabiedrību starpniecību par sviestmaizi pārpērk parādos slīkstošā uzņēmuma nekustamos īpašumus un aktīvus, bet izsolēs valda „sarunāšanas” princips.

Ir skaidrs, ka nopietnas maksātnespējas politikas izstrāde un realizācija nav paveicama īsā laika posmā. Tomēr stingra maksātnespējas procesa administratoru darbības kontrole un maksātnespējas procesu uzraudzība ir ieviešama jau tuvākajā laikā, nevis tieslietu ministra Dzintara Rasnača nosauktajā sešu gadu posmā. Steidzami veicama arī esošo maksātnespējas administratoru reputācijas revīzija, un nepieciešama norma, pēc kuras aizdomās par negodprātīgu rīcību un iespējamiem likuma pārkāpumiem turētie administratori uz izmeklēšanas laiku tiek atstādināti no profesionālās darbības veikšanas. Pretējā gadījumā veidojas situācija, kad administratori, kuru iespējamos likuma pārkāpumus vērtē Ģenerālprokuratūra, mierīgi turpina savu darbību.

Kamēr nebūs efektīvas maksātnespējas politikas stratēģijas, turpinās ciest ne tikai atsevišķi uzņēmēji, bet visa valsts tautsaimniecība kopumā.

patīk
drukāt
 
 
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
30. Marts 2015 / 22:22
0
ATBILDĒT
Lai gatavotu šādus paziņojumus, tomēr jābūt izpratnei par maksātnespējas tiesībām. Nu kā viens cilvēks var uzrkastīt, ka administratora pienākums ir darīt visu, lai uzņēmums, kuram parādījušās maksātnespējas pazīmes, spētu atjaunot savu maksātspēju. Pirms kaut ko tādu raksta, tomēr vajadzētu palasīt Maksātnespējas likumu, lai saprastu, kad administrators sāk pildīt savas funkcijas un kādas ir viņa tiesības, piemēram, TAP laikā. Turklāt, pat abstrahējoties no Maksātnespējas likuma, vai tad administrators ir kāda "brīnumnūjiņa", kura var izdarīt to, ko nespēj neviens cits.
Ir jāpiekrīt, ka atsevišķi administratori rīkojas augstākā mērā nosodāmi. Taču pamatjautājums ir - kādēļ Maksātnespējas administrācija nav konstatējusi pārkāpumus šo administratoru darbībās? Es nesaprotu, kādēļ neviens neuzdod šādu jautājumu? Amatpersonas statusa noteikšana administratoriem tur nemainīs pilnīgi neko. Ja administratoru uzraudzība paliek Maksātnespējas administrācijai, viss turpināsies tāpat, kā līdz šim.
Magone
27. Marts 2015 / 11:21
2
ATBILDĒT
VK norāda, ka maksātnespējas procesos publiskajā jomā zaudējumi ir milzīgi, norādot uz tūkstošiem miljonu lielu summu. Praksē tas notiek tā: kāds SIA gadiem ilgi nemaksā nodokļus VID, shēmo, sakrājas milzīgi nodokļu parādi, dažkārt pat miljonu apmērā. VID neko nedara. Pēc vairākiem gadiem VID iesniedz tiesā maksātnespējas pieteikumu, lai šim SIA tiktu uzsākts maksātnespējas process. Maksātnespējas procesā administrators secina, ka SIA nekādu aktīvu nav. Šīs parādu summas VID netiek atgūtas un VID tās noraksta. Šīs arī ir tās zaudētās summas maksātnespējas procesos publiskajā jomā. Kas tiek gaidīts no administratora -lai viņš nez no kurienes izrautu naudu un atgrieztu VID-am, par ko segt nesamaksātos nodokļus? Vai problēma ir maksātnespējas regulējumā? Es gan teiktu, ka problēma ir tajā, ka šādas nodokļu nemaksāšanas lietas tiek aizlaistas un tam nav nekāda sakara ar maksātnespēju. Maksātnespēja ir jau post factum rezultāts. Ja kāds nevar samaksāt nodokļus, tad viņa pienākums ir īsā, noteiktā laikā iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu. Ja nē, tad Maksātnespējas administrācija drīkst uzlikt naudas sodu. Jā, šādas normas tagad (beidzot) ir ieviestas. Vai VID ir vērsies Maksātnespējas administrācijā, redzot nodokļu nemaksāšanas gadījumus, kuriem nekāda rīcība neseko? Nezinu tādus gadījumus. Kādēļ šādiem SIA darboņiem ļauj dibināt arvien jaunus un jaunus uzņēmumus? Varētu noteikt aizliegumu, teiksim, ja divi uzņēmumi ir bijuši maksātnespējīgi, tad turpmāk uz atlikušo dzīvi tiek noteikts aizliegums nodarboties ar uzņēmējdarbību. Vai arī pietiktu ar vienu uzņēmuma maksātnespēju, ja kreditoru kopsumma sasniegtu konkrētu apmēru. Kaut kas notiek šīs jomas sakārtošanā?
Runājot par tiesiskās aizsardzības procesiem. Kādu gan tiesiskumu var gaidīt no administratora, kuru parādnieks izvēlējies pats, ārpus noteiktā nejaušības principa, uzsākot TAP? Kāda neitralitāte šeit ir iespējama? Kādēļ visos gadījumos administrators netiek noteikts pēc nejaušības principa? Sastrādā likumos brīnumus un tad cīnās ar sekām.
Jurčiks > Magone
30. Marts 2015 / 08:25
1
ATBILDĒT
Citāts: Varētu noteikt aizliegumu, teiksim, ja divi uzņēmumi ir bijuši maksātnespējīgi, tad turpmāk uz atlikušo dzīvi tiek noteikts aizliegums nodarboties ar uzņēmējdarbību.
============
Vēl 2-3 globālās krīzes, un Latvijā vairs nebūs neviena, kuram būs ļauts veikt uzņēmējdarbību...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
COVID-19: tiesiskie aspekti
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 209 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties