Par abu amatu kandidātēm balsoja 31 tiesnesis, un abas saņēma 27 balsis par, 1 pret un 3 atturējās.

Edītes Vernušas darba stāžs tiesu sistēmā ir 25 gadi. Bijusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas un Rīgas apgabaltiesas tiesnese, kopš 1999.gada  tiesnese Augstākajā tiesā. Civillietu departamenta tiesnese kopš 2005.gada, bet no 2014.gada novembra ir departamenta priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja. Tiesnesei ir maģistra grāds tiesību zinātnē.

Civillietu departamenta kolēģi, izvirzot Edīti Vernušu departamenta priekšsēdētājas amatam, norādīja uz viņas ilgo darba pieredzi, augsto profesionalitāti un pieredzi administratīvajā darbā. Laikā, kopš pilda departamenta priekšsēdētāja pienākumus, viņa veiksmīgi radusi risinājumu darba organizācijai, lai paātrinātu tiesu lietu apriti un vismaz atteikumi pieņemt lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā tiktu sniegti iespējami ātrāk. Novērtēta Edītes Vernušas spēja vadīt šobrīd lielāko Augstākās tiesas struktūrvienību un personiskās īpašības, kas veicina spēju vienoties par kopīgiem lietu risinājumiem.

Ineta Ozola par tiesnesi strādā kopš 2000.gada. Bijusi pirmās instances tiesnese Jelgavas tiesā un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, tur arī tiesas priekšsēdētāja vietniece, kā arī strādājusi Rīgas apgabaltiesā. Kopš 2010.gada Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnese.

Uzņemties Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājas amatu, Ineta Ozola atzina, ka tas būs neilgs, bet ne viegls darba posms, jo, kā zināms, īstenojot Augstākās tiesas reformu, Civillietu tiesu palātas beigs pastāvēt 2016.gada 31.decembrī.

Jauni Augstākās tiesas struktūrvienību vadītāji bija jāvēl tādēļ, ka iepriekšējie vadītāji, sasniedzot likumā „Par tiesu varu” noteikto maksimālo tiesneša amata vecumu, beidza pildīt šos pienākumus – Zigmants Gencs Civillietu departamentā 2014.gada 19.novembrī, Gunārs Aigars Civillietu tiesu palātā 31.oktobrī.

Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 44.pantu Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētājus ievēlē Augstākās tiesas plēnums. Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju pilnvaru laiks ir pieci gadi. Līdz 2016.gada 31.decembrim, kamēr Augstākās tiesas sastāvā ir Civillietu tiesu palāta, arī uz tās priekšsēdētāja ievēlēšanu darbojas šādi nosacījumi.