1. Jūlijs 2015 14:45
Jaunumi
Iepazīstinās ar pētījumu par reģistrētās un nereģistrētās kopdzīves faktoriem

Piektdien, 2015.gada 3.jūlijā, plkst.10 Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrā, Jēkaba ielā 16, notiks preses konference par pētījuma „Reģistrētas un nereģistrētas kopdzīves faktoru salīdzinošā analīze” rezultātiem.

Pētījums pirmo reizi Latvijā padziļināti skata nereģistrētas kopdzīves pieauguma cēloņus un tā sekas ģimeņu dinamikas, partnerattiecību un bērnu audzināšanas procesā. Kopumā intervēts 41 pētījuma dalībnieks, atlasot vīriešus un sievietes, kuri pieredzējuši gan laulību vai nereģistrētu kopdzīvi un bērnu radīšanu tajā, gan  partnerattiecību iziršanu.

Pētījumu veikuši Latvijas Universitātes (LU) Kultūras un sociālās antropoloģijas bakalaura studiju programmas, Publiskās antropoloģijas centra un EKOSOC LV projekta pētnieki (apakšprogrammā „Sabiedrības atjaunošana, samazinot depopulācijas riskus, veicinot tautas ataudzi un saiknes ar diasporu sekmīgai Latvijas tautsaimniecības transformācijai”), un tas tapis, sadarbojoties ar 12.Saeimas deputāti Ilzi Viņķeli.

Darbā tiek aplūkots, kā tiek dibinātas divu cilvēku attiecības un izveidota ģimene, kā arī tas, kā tās var izirt un kādas tam var būt sekas, sevišķu vērību pievēršot bērniem un viņu drošībai situācijās, kad vecāku attiecības kļuvušas sarežģītas.

Meklētas atbildes uz jautājumiem, vai laulība ir attiecību un ģimenes sākums? Vai laulība stiprina ģimenes vai kā citādi maina pāru attiecības?  Kāpēc tik daudz pāru izvēlas neprecēties un kā viņi to pamato?

Pētījuma dalībnieku pieredze ļauj atbildēt uz plašākiem jautājumiem par laulības tiesisko, tikumisko un funkcionālo nozīmi mūsdienu Latvijas sabiedrībā. Līdz šim Latvijas politikā nereģistrēta kopdzīve skatīta kā sociāla problēma, nevis sociāla realitāte, kurā dzīvo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju.

Pētījums rāda, ka ģimene visbiežāk sākas ārpus laulības un tās pamatus veido tādi faktori kā kopīga dzīvesvieta, bērni, kredīti, savstarpēja uzticība un paļāvība, bet attiecību reģistrācija to var turpināt.

Savukārt daļa ģimeņu laulības uzskata par lieku formalitāti vai dažādu iemeslu dēļ nespēj par to abpusēji vienoties. Nereti būtiska ir neveiksmīga iepriekšējo laulību pieredze vai vēlēšanās izvairīties no šiem sarežģījumiem nākotnē.

Tradicionāls lomu dalījums, vīrietim uzņemoties atbildību par materiālo nodrošinājumu, bet sievietēm  - par bērniem un mājas uzturēšanu, vēlāk rada nevienlīdzību šķiršanās procesā un kopdzīvē uzkrātās mantas sadalē. Lai arī tiesiskais regulējums laulību gadījumā daļēji nodrošina kopdzīvē uzkrātās mantas dalījumu, tas ne vienmēr ir līdzvērtīgs, kā arī nesedz pāra nereģistrētās kopdzīves periodā uzkrāto mantu un saistības.

Laulība pētījuma dalībniekiem nekalpo par nozīmīgāko stabilitātes garantu nedz reģistrētu, nedz nereģistrētu attiecību gadījumā, kas izskaidro plašo un pretrunīgo attieksmju diapozonu attiecībā pret laulību. Pētījuma veicēji uzskata, ka gan laulībā, gan nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu partneru problēmu izgaismošana ļaus stiprināt Latvijas ģimenes, partneru savstarpējo atbildību un veidot reālās ģimeņu vajadzībās pamatotu atbalstu situācijās, kad tas ģimenei nepieciešams.

Šis pētījums turpina LU antropoloģijas programmu uzsākto tradīciju veikt sabiedrībai nozīmīgu tēmu izpēti, ļaujot studentiem iegūt darba tirgum nepieciešamās prasmes.

Pilns pētījuma teksts un kopsavilkums būs pieejams preses konferencē un pēc tās LU Antropoloģijas studiju katedras mājas lapā antropologija.lu.lv.

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 269 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties