Jauns likums nepieciešams, jo šobrīd spēkā esošajā Civilās aizsardzības likumā atsevišķas normas ir iespējams neviennozīmīgi interpretēt, un tas kavē institūciju vienotu izpratni par civilo aizsardzību un likuma piemērošanu.

Likumprojekts paredz katastrofu pārvaldīšanas ciklu, kas ietver preventīvos, gatavības, reaģēšanas, seku likvidēšanas un atjaunošanas pasākumus. Likumprojektā noteikta attiecīgo ministriju un pašvaldību konkrēta atbildība un pienākumi katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanā, kā arī paredzēts ļaut pašvaldībām piesaistīt privātpersonu resursus reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu veikšanai. Pašlaik šādas tiesības ir tikai atbildīgajai valsts iestādei, kas ir vadošā attiecīgajā apdraudējumā. Likumprojektā saistībā ar ēkām un būvēm noteikti arī infrastruktūras īpašnieku un valdītāju pienākumi un tiesības, lai nodrošinātu drošu infrastruktūras un paaugstinātas bīstamības infrastruktūras ekspluatāciju.

Likumprojekts arī reglamentē Civilās aizsardzības sistēmas finansēšanu, kas būs savstarpēji saistīta gan ar likumprojektā noteikto valsts institūciju kompetenci, gan valsts un pašvaldību civilās aizsardzības plānos noteiktajiem uzdevumiem. Tas nemaina kārtību par papildu finansējuma piešķiršanu ārkārtas gadījumos, un katrā konkrētā gadījumā tie tiks izskatīti Ministru kabinetā atsevišķi.

Likumprojekts paredz arī ļoti būtiski samazināt administratīvo slogu infrastruktūras īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Piemēram, šobrīd komersantiem Latvijā ir jāizstrādā vairāk par 6000 objektu civilās aizsardzības plānu, taču turpmāk būtu jāizstrādā ap 800 paaugstinātas bīstamības infrastruktūrām visā valsts teritorijā.

Likumprojekta sagatavošanā ir ņemti vērā gan atsevišķu Eiropas valstu gan arī kopējie Eiropas Savienības civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mehānismi.

Esošais Civilās aizsardzības likums ir spēkā kopš 2007.gada 1.janvāra, un tam laika gaitā ir veikti vairāki grozījumi.