Tiesa norādījusi, ka lēmums par piekrišanu krimināllietas iztiesāšanai nav pārsūdzams un nav pārsūdzama arī šā lēmuma izpilde, proti, Saeimas rīcība, liedzot pieteicējam piedalīties Saeimas darbā, neizmaksājot noteiktās kompensācijas un mēnešalgu pilnā apmērā. Tā nav vērtējama kā atsevišķa Saeimas faktiskā rīcība, bet gan lēmuma izpildes sekas. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.

2015.gada 5.februārī Latvijas Republikas Saeima nolēma piekrist deputāta Daiņa Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai. Pieteicējs vērsās tiesā, pārsūdzot minēto Saeimas lēmumu un rīcību.

Administratīvā rajona tiesa 2015.gada 2.jūlijā atteicās pieņemt pieteikumu, norādot, ka lēmums piekrist pieteicēja krimināllietas iztiesāšanas turpināšanai ir pieņemts Saeimā, kas nav iestāde valsts pārvaldes jomā Administratīvā procesa likuma izpratnē. Lēmuma pieņemšanas procedūra un pamatojums ir deputātu balsojums. Lēmums balstīts uz iekšējās pārliecības un politiskās pārliecības kritērijiem, nevis uz konkrētām tiesību normām. Līdz ar to lēmums ir politisks lēmums un nav administratīvais akts.

Augstākā tiesa piekrīt rajona tiesas argumentiem un lēmumā norādījusi, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas 4.punktu administratīvais akts nav Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta vai pašvaldības domes (padomes) politisks lēmums (politisks paziņojums, deklarācija, aicinājums un paziņojums par amatpersonu ievēlēšanu u. tml.). Atbilstoši šai definīcijai politiskie lēmumi ir izslēgti no administratīvo aktu loka, proti, politisks lēmums nevar tikt atzīts par administratīvo aktu, pat ja pēc savām formālajām pazīmēm tas atbilst administratīvā akta pazīmēm. Citiem vārdiem, savstarpēji norobežojot politisku lēmumu no administratīva akta, nav izšķiroša kritērija nozīmes tam, vai konkrētais lēmums rada amatpersonai tiesiskas sekas.

AT lēmumā piekritusi lietā sniegtiem Saeimas institūciju viedokļiem, proti, ja Saeima ir pieņēmusi lēmumu par deputāta izdošanu kriminālvajāšanai, šis deputāts neaizskaramību zaudē arī uz visām turpmākajām kriminālprocesa stadijām. Saeimas kārtības ruļļa 17.panta otrā daļa paredz Saeimas deputāta pilnvaru izmantošanas veida un apjoma ierobežojumu. Tas, ka šī norma attiecas arī uz iztiesāšanas stadiju, izriet no tās otrā teikuma, kurā iespēja piemērot piespiedu līdzekļus dota ne tikai prokuratūrai, bet arī tiesai.